Tāpat kā Zeme riņķo ap Sauli, arī Mēness riņķo ap Zemi. Raugoties no Zemes, dažkārt Mēness un Saule ir četrsimt reižu lielāka nekā Mēness, pie debess tie izskatās gandrīz vienādi. Tas ir tāpēc, ka Mēness atrodas četrsimt reižu tuvāk Zemei nekā Saule. Ja Mēness atrodas uz vienas līnijas ar Sauli, tas aptumšo Sauli. Kad Mēness atrodas tajā pusē Zemei, kas nav pavērsta pret Sauli, tas var ieiet Zemes ēnā un kļūt aptumšots.
Mēness aptumsums
Tā kā Mēness riņķo ap Zemi, tas var iziet ārpus Saules apspīdētā apgabala un ieiet Zemes ēnā. Taču ne vienmēr Mēness pārvietojas ap tādu orbītu, ka nokļūst Zemes ēnā. Līdz ar to Mēness ne vienmēr, kad tas riņķo ap Zemi, tie aptumšots. Tas notiek tikai trīs reizes gadā. Kad Mēness pilnīgi atrodas Zemes ēnā, tad notiek pilns Mēness aptumsums. Ja Mēness tikai daļēji tiek aizēnots, tad notiek daļējs Mēness aptumsums.
Pilna Mēness aptumsuma laikā Mēnesi pilnīgi aizsedz Zemes ēna. Atšķirībā no Saules aptumsuma, lai novērstu Mēness aptumsumu, īpašs aprīkojums nav nepieciešams. Cik vien ilgi Mēness redzams pie debess un to nav aizklājuši mākoņi, aptumsums ir redzams.
Tieši pirms un tūlīt pēc tam, kad Mēness pilnībā aptumšo Saules disku, Sauli var redzēt kā spožu gredzenu. Dažas sekundes pie debess ir novērojams milzīgs, mirdzošs dimants, kas rodas mirklī, kad Saules gaisma iespīd starp kalniem uz Mēness virsas.…
