Kādreiz Latvijā varēja sastapt tādus lielos zālēdajus kā tarpanus, sumbrus, taurus. Šie dzīvnieki izmira, vai tika iznīcināti dažādu iemeslu dēļ – cilvēki tos medīja, lai aizsargātu savus tīrumus, arī izmantoja uzturā. Šie dzīvnieki bija neatņemama pasaules, kā arī Latvijas, dabas daļa. Tikai 20. gadsimta sākumā zinātnieki sāka apzināties, ka lielie zāledāji ieņem būtisku ekoloģisko nišu ekosistēmā. Tie veido ainavu, ietekmē mežu veidošanos, sugu sastāvu un izplatību. Kopš sumbru, tarpanu un tauru izzušanas no Latvijas lielo zālēdāju nišas, daudzas valsts pļavas ir apdraudētas, jo tās pamazam aizaug ar krūmiem un mežiem, bet tur koncentrējas daudzu retu dzīvnieku sugas. Viens no variantiem, kā izlabot situāciju-ieviest atpakaļ zirgus dabā, veicot to dedomestifikāciju. Tādā veidā tiek atgriezta atpakaļ būtiska ekosistēmas sastavdāļa. Tāpēc Latvijā kopš 1999. gada Latvijas Dabas fonds ES LIFE-Daba uzsāka projektu, lai atjaunotu dabiskas pļavas, un 2007. gadā 29. augustā no Nīderlandes ieveda 16 savvaļas zirgus Jelgavā Lielupes krastos. Zirgus atveda, lai atjaunotu Lielupes palienes pļavas, noganot garo zāli un neļaujot teritorijai aizaugt ar krūmiem. Savvaļas zirgien ir jāiekļaujas vidē , jāazņem sava konkreta niša ekosistēmā un jāietekmē uz citiem ekosistēmas locekļiem.
Mērķis: Apkopot informāciju par savvaļas zirgiem Jelgavā un novētrēt to nozīmi ekosistemā.
Hipotēze: Ja Jelgavā Lielupes palienes pļavās ir izvietoti savvaļas zirgi, tad pilsētas iedzīvotājiem nepieciešama papildinformācija par lielo zālēdāju projektu un šo dzīvnieku vietu ekosistēmā, lai projekts varētu risināties ilglaicīgi.
Uzdevumi : Izpētīt savvaļas zirga vēsturi
Izpētīt „Konik Polski” izcelšanos
Iepazīstināt cilvēkus ar savvaļas zirgu nozīmi
Uzzināt, kā ieviestie zirgi pielāgojas Latvijas klimatam
Anketēt Jelgavas iedzīvotājus, lai uzzinātu cilvēku informētību par lielo zālēdāju
projektu
Izveidot bukletu, kurš varētu sniegt papildinformāciju par savvaļas zirgu vēsturi un
projektu…
