Zirgi, ēzeļi un zebras pieder pie zirgu dzimtas (Equidae). Viņus sauc par nepārnadžiem tāpēc, ka viņu ekstremitātēm vislabāk ir attīstīts viens pirksts (trešais). turpretī govīm un briežiem labi attīstīti ir divi pirksti (trešais un ceturtais), un šos dzīvniekus sauc par pārnadžiem. zirgu dzimtas dzīvnieki barojas ar zāli un krūmiem, dzīvo brīvā dabā un, lai varētu aizbēgt no plēsoņām, ātri skrien. Visi zirgu dzimtas pārstāvji ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas ganāmpulkā, veic lielus attālumus, meklēdami barību vai ūdeni vai arī paglābtos no mušām un moskītiem, kas tiem kā sērga uzmācas karstā laikā. Lai gan dažādas mājas zirgu sugas ļoti atšķiras, tās visas pieder pie vienas ģints - Equus caballus. Zirgu, kura augstums līdz skaustam nepārsniedz 147 cm, sauc par poniju. Katrai zirga ķermeņa daļai ir īpašs nosaukums, un tās sauc par zirga "punktiem".
Zirgu evolūcija.
Zirgu dzimtas pārstāvji - zirgi, ēzeļi un zebrām saviem vissenākajiem zirgveidīgajiem senčiem attīstījās apmēram 55 miljonu gadu laikā. sākumā tos dēvēja par eohipiem (Eohippus) jeb "rītausmas zirgiem", jo viņi dzīvoja eocēna periodā(pirms 54 miljoniem gadu), bet mūsu dienās viņiem dots nosaukums hirakotēriji (Hyracotherium). pirmatnējais zirgs nebija daudz lielāks par zaķi. …
