Tomēr pēc autores domām atsevišķi vizuālais tēls bez reklāmas saukļa bez aicinājuma var zaudēt savu nozīmi pat tādā gadījumā, ja tas ir ārkārtīgi noturīgs. Tas saistīts ar faktu, ka katra indivīda uztverē jebkuram vizuālajam tēlam var būt savas nianses. Interpretācijā iejaucas arī uztveršanas brīža konteksts: fiziskais (konkrēta vieta: TV vai radio reklāma, stends uz ielas, sabiedriskajā transportā, taustāma liela lielveikalā u.tml.) un sociālais (cilvēku daudzveidīgā attieksme, kas atkarīga no nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, sociālā statusa, ģimenes stāvokļa, personīgās pieredzes u.c. faktoriem, kas tieši vai netieši ietekmē uztveri).
Tātad nav iespējams piedāvāt gatavus vēstījuma paraugus, simbolus, kurus absolūti visi uztveri vienādi. Gatavas izteiksmes formas jeb nepārprotamo vizuālo simboliku Latvijā lielākoties veido Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu skulptūras kompozīcijas (piemēram, šie motīvi jo plaši tika izmantoti 1992. gadā veidotajās banknošu skicēs). Tāpat noteikti var minēt K.Barona. K.Ulmaņa tēlu u.c. Lai arī šiem tēliem piemīt dominējošā nozīme, tomēr dažādās sociālās grupās šos tēlus var uztvert atšķirīgi.
Visbeidzot jāpiemin, ka sabiedrības sociālā daudzveidība nozīmē arī kopienu daudzveidīgas interpretācijas, kas īpaši būtiskas Latvijas (tāpat kā jebkuras citas multinacionālas valsts) kontekstā: “latvieši” – “krievi”; “nacionālisti” – “kreisie” – “eiropeizētie”, – tā apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu ierasto kodu lietošanu, kas ieguvuši konvencijas statusu tikai vienā sociolektā. K. Ulmaņa portrets vai Latvijas pirmās brīvvalsts hroniku fragmenti vieniem var konotēt “brīvību” un “pārticību”, otriem – autoritārismu, bet trešie ironiski uztvers “sviesta” un “bekona” naivitāti Tādējādi, veidojot sociālās reklāmas ikoniski tēli ir jāizmanto ļoti uzmanīgi, apsverot, vai noteiktā (un pietiekami plašā) adresātu grupā attiecīgais tēls neradīs pilnīgi pretēju reakciju.
Mūsdienās reklāmas kampaņu pamat tēlu izvēlas ārkārtīgi rūpīgi, lai tas nekādi neradītu pārpratumus. Tas ir svarīgi ne tikai komerciālās reklāmās, bet arī sociālās reklāmās. Turklāt, jo plašāku mērķauditoriju aptver reklāma, jo daudzveidīgākas tēla (simbola) interpretācijas iespējas var pastāvēt.
Ja analizējam tieši sociālo reklāmu tēlu veidošanas principus, tad noteiktu vispirms ir jāatklāj katras reklāmas mērķauditorija, tās saikne ar konkrēto problēmu (pati pakļauta problēmai, jau tagad aktīvi darbojas tās mazināšanai vai pašlaik ir pasīva, pati rada šo problēmu u.tml.). No tā būs atkarīgs, kā katra grupa uztvers reklāmas tēlu, kas savukārt ietekmēs visas reklāmas efektivitāti, kas mērāma ne tikai tās atpazīstamībā, bet gan reālā mērķa sasniegšanā.
Autore uzskata, ka būtu tuvāk jāizanalizē sociālās problēmas būtība kā tāda, kā arī šo problēmu risināšanas paņēmieni, tā kā ir svarīgi, lai reklāma ne tikai iepazīstinātu mērķauditoriju ar pastāvošo sociālo problēmu, bet arī piedāvātu vienu vai vairākus alternatīvos risināšanas līdzekļus.
…
