Mērķis - semiotiski analizēt žurnāla „Rīgas Laiks” pašreklāmu, kas publicēta 2005. gada februārī.
Reklāmu ir veidojusi reklāmas aģentūra ZOOM!1. Reklāma ir publicēta žurnāla pirmajā lapā, tātad auditoriju reklāma sasniedz kā otrā ziņa (pirmais ir žurnāla vāks; reklāma ir ievietota atvēruma labajā pusē, uz kuru informācijas uztvērējs jau ir ‘orientējis skatienu’- skatoties uz vāku).
„Rīgas Laiks” par sevi (pozicionējums)- Pirmajā „Rīgas Laika” numurā (1993.gada novembris) žurnāla redaktore Inese Zandere raksta, ka „Kā man tieši trūkst?- Mierīga, nosvērta žurnāla pieaugušam cilvēkam, kurš nemīt nedz ilgās pēc bijušā, nedz bērnišķīgā pārliecībā, ka viss vēl priekšā. Vairāk nekā abstraktu analīzi un vairāk nekā dzēlīgu ironiju es mīlu vienkāršu stāstu par laiku un dzīvi. Dzīve nebīstas laika. Un nav tādu tēmu, kas būtu par sarežģītu vai par primitīvu šim stāstam. Es vēlos vakarā atšķirt skaistu un interesantu žurnālu, kas nerausta mani aiz nervu galiem un nepūš man acīs apzeltītu miglu, bet ļauj lēni lasīt stāstu par manu dzīvi un manu laiku”.
Žurnāla nosaukums „Rīgas Laiks” ietver divas filozofiskās pamatkategorijas- telpu un laiku. Galvaspilsēta Rīga (centrs) norāda uz ģeogrāfisko novietojumu, to var saistīt ar fenomenologa E. Huserla (Husserl) telpas raksturojumu, „ar cilvēka kā personas atrašanos vienmēr kādā konkrētā vietā, ko E. Huserls apzīmē kā „Šeit”. Es skatos uz pasauli no noteiktas vietas”1. …