Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:277169
 
Author:
Evaluation:
Published: 01.05.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads   
2.  Senās Grieķijas politika   
3.  Grieķu filozofija   
4.  Senās Grieķijas reliģija   
5.  Senās Grieķijas literatūra   
6.  Sports Senajā Grieķijā   
7.  Tēlotājmāksla un teātris Senajā Grieķijā   
8.  Tēlniecība Senajā Grieķijā   
9.  Keramika Senajā Grieķijā   
10.  Senās Grieķijas arhitektūra   
11.  5 no 7 pasaules brīnumiem atrodas Senajā Grieķijā   
12.  Zinātne Senajā Grieķijā   
13.  Izmantotā literatūra   
Extract

Grieķu filozofija uzplauka 6.-5. gs. p.m.ē. Grieķu zinātniekus sauca par filozofiem. nosaukums cēlies no vārdiem „philein” - mīlēt un „sophia”- gudrība. Tātad „gudrības mīlestība”. Filozofs ir cilvēks, kas mīl gudrību.
„No visām tautām dzīves sapni visskaistāk ir sapņojuši grieķi” J.B. Gēte.
Kādas varētu būt versijas, ka senie grieķi, šī mazā tauta Vidusjūras krastos ir pirmie, kas dzīves problēmas sāk risināt jēdzieniski, sistemātiski, zinātniski pamatoti, turklāt ar tik dziļu nopietnību un aizrautību, ka viņu atrastā dzīves gudrība dažā labā jautājumā var noderēt par vērtīgu palīgu arī mūsdienu cilvēkam, kas grib tikt skaidrībā par dažādiem personiskās un sabiedriskās dzīves jautājumiem? Varbūt tāpēc, ka miers, harmonija un saprāts ir vadošās vērtības sengrieķu dzīves gudrībā, kuras mūsdienu modernā sabiedrība ir gatava „aizmest” kā vecmodīgas, savu laiku pārdzīvojušas.

Nevienā senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības ideāliem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai.
«Septiņi gudrie" - tā grieķi sauca dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas dzīvoja 7. gadsimta beigās un 6. gadsimta pirmajā pusē p. m. ē. un kļuva slaveni ar savām īsajām, aprautajām, bet kodolīgajām sentencēm par cilvēka dzīvi. Savu gudrību šie valstsvīri bija mācījušies praktiskajā dzīvē, sabiedriskā darbā un dziļās pārdomās par cilvēkiem, tāpēc viņu izteicieni jau Senajā Grieķijā bija pārvērtušies par tautas sakāmvārdiem, un daži no tiem, piemēram, «Pazīsti pats sevi!», «Neko par daudz», bija rakstīti pat virs ieejas Apollona templī Delfos, kas bija galvenā visu grieķu nacionālā svētnīca. Turklāt šo vīru nopelns ir vēl arī tas, ka viņi ir filozofiskās dzīves gudrības celmlauži - pirmie, kas savas atziņas sāk izteikt nevis mitoloģiskos tēlos, bet gan vispārīgos jēdzienos.
Kāda tad ir dzīves gudrība, ar ko šie vīri audzinājuši savu tautu un kļuvuši slaveni? Tā ir mērena, saprātīga un valstiska pilsoņa dzīves gudrība. Visās lietās viņi iesaka ievērot mēru, vairīties no pārmērībām un savaldīt sevi. Krietns tikums stāv augstāk par baudas priekiem, labais ir vērtīgāks par patīkamo. Lai varētu savaldīt savas jūtas un kaislības, cilvēkam jāpazīst pašam sevi. Ievēro mēru, savaldi sevi un pazīsti sevi - šie trīs prasījumi stāv visas grieķu tautas nacionālās dzīves gudrības pamatā. Uz tiem balstās arī grieķu morāles filozofija.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1195347
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register