Senā Ķīna

Ķīnas austrumos atrodas plašs līdzenums, kas piekļaujas jūrai. Ķīnas rietumu daļu aizņem klinšainas plakankalnes un kalnu grēdas.
Jūru piekrastēs bieži līst lietus. Jo tālāk no jūras uz rietumiem, jo mazāk līst. Šeit nereti ir lieli sausuma periodi.
Pa līdzenumu tek lielas upes — Huanhe un Jandzi. Huanhe krasti izveidojušies no lesa, kas atgādina smalkas, ļoti blīvas dzeltenās smiltis. Less viegli pakļaujas apstrādei ar kapli un arklu. Ja ir pietiekami daudz mitruma, less ir ļoti auglīgs.
Lietus laikā Huanhe pārplūst un applūdina desmitiem un simtiem kilometru lielu platību. Ūdens viegli izskalo lesu. Vairākas reizes Huanhe saārdīja krastus un izveidoja sev jaunu gultni. Upe sagrāva veselus ciematus. Ķīnieši to sauca par «apkārt klīstošo upi», «Ķīnas postu», «tūkstoš nelaimju upi».
Arī Jandzi upes krastos zeme ir auglīga. Senajos laikos Jandzi upes krastus klāja biezi meži.

Huanhe upes ieleja II gadu tūkstotī pirms m. ē.

Zemkopji apsēja auglīgās zemes, kas atradās Huanhe upes vidustecē. Viņi sēja prosu, kviešus un rīsu, stādīja dārzeņus, ganīja lopus. Viņi audzēja arī zidtārpiņus un no smalkajiem zīda pavedieniem darināja skaistus un izturīgus audumus.…