Senās Ēģiptes tautsaimniecība

Ēģipte bija pirmā mūsdienu vēsturniekiem zināmā zeme, kuras teritorijā pirms daudziem gadu tūkstošiem izveidojās vienota valsts. Šī valsts, vēstures gaitā piedzīvojusi gan varenību un uzplaukumu, gan daudzkārt zaudējusi neatkarību un brīvību, pastāv vēl mūsdienās, tādēļ var uzskatīt, ka tā pašlaik ir vecākā valsts pasaulē.
Ēģipte atrodas subtropu pustuksnešu un tuksnešu zonā. Klimats šeit ir karsts, īpaši Ēģiptes dienvidos. Lietus šeit līst reti. Pārsvarā sastopami tikai tuksneši un retas oāzes. Cilvēki apmetušies Nīlai pieguļošajos rajonos – tās ieplakā un deltā. Šeit upes ūdeņi dod pietiekoši valgmes, tādēļ to varētu uzskatīt par vienu lielu oāzi tuksneša vidū.
Pirmatnējā zemkopība Ēģiptē bija pavisam vienkārša: pēc palu ūdeņu nokrišanas mitro irdeno zemi tikai nedaudz uzrušināja ar koka kapli un iekaisīja graudus. Šādi varēja apstrādāt ļoti nelielas platības. Zemkopības attīstību veicināja darbarīku pilnveidošana, kad sāka izmantot no metāla izgatavotus darbarīkus. Ēģiptieši ap 5. gadu tūkstoti p.m.ē. iemācījās apūdeņot izkaltušo zemi un nosusināt purvaines. No mājlopiem pazīstami bija govis un vērši, kā arī aitas un kazas. Kad tika izgudrots arkls, vēršus izmantoja zemes apstrādāšanai. Galvenais iztikas avots ēģiptiešiem bija zemkopība, un mājlopi tika turēti tikai nepieciešamākajām vajadzībām.
Zemkopības attistība veicināja valsts izveidošanos.
Ēģiptes valsts veidošanos un attīstību nosacīti var iedalīt vairākos vēstures posmos, kurus pieņemts nosaukt par agro, seno, jauno un vēlo valsti.…