Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:975769
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.03.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Sengrieķu reliģija un mitoloģija    1
  Dievi, dievības un gari    2
  Dievu pielūgšana    5
  Apollona kults    5
  Dionīsa kults un ietekme    6
  Mīti un varoņteikas    7
  Mīti par pasaules un dieva rašanos    7
  Citu veidu mīti    8
  Varoņteikas    9
  Olimpiskās spēles    10
  Zīlēšanas prakse    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Grieķi tāpat kā citas senās zemkopju tautas Vidējos Austrumos izmantoja reliģiju, lai izskaidrotu pārmaiņas dabā. Viņi ticēja, ka, sekojot reliģiskām tradīcijām, tie var uzlabot ražu, panākt veiksmi tirdzniecībā un zvejā.
Grieķijā valda politeisms – daudzdievība. Viņi pielūdza dažādus spēkus un saskatīja dievības it visur – gan dzīvajā, gan nedzīvajā. Tie ticēja dieviem un tos pielīdzināja sev – viņiem piemita visas tās īpašības, kādas cilvēki varētu vēlēties: veselība, spēks, gudrība, mūžīga jaunība. Tajā pašā laikā dievi arī izjuta mīlestību, naidu, dusmas, atriebību, skaudību, nenovīdību, vēlējās, lai viņus godina un nes tiem upurus. Tie bija līdzīgi arī ārējā izskatā. Viņi arī savā starpā strīdas, ir gatavi apmānīt viens otru, apveltīti ar greizsirdību, nevaldāmi savās kaislībās. Grieķu dievi bija spēcīgi, visu varoši, tomēr cilvēki reizēm tos spēja pievilt, pārspēt gudrībā vai prasmē, pat uzvarēt viņus. Tā, piemēram, Trojas pilsētas ieņemšanas laikā kāds drosmīgs ahaju karavīrs ievainoja pašu kara dievu Aresu, kurš pēc ievainojumiem aizbēga no kaujas lauka žēloties Zevam par pārestību. Kādā citā reizē grieķu varonis Pēlejs divcīņā pārspēja dievieti Tetīdu un ieguva viņu par sievu. Dievus var ievainot, tie sajūt sāpes, vienīgi ļoti būtiska atšķirība no cilvēka - viņi ir nemirstīgi un savā nemirstības apziņā kļūst nesodāmi. Grieķi savus dievus neiedomājās šausmīgus un visvarenus. Drīzāk tie uzskatīja, ka tie ir liela ģimene, kuras locekļi ir gan labi, gan ļauni.
Jāpiebilst, ka grieķu dievi nebija arī neietekmējami: pār viņiem, kā neizprotams, baigs spēks, apēnojot gaišo un harmonisko sengrieķu pasaules kopainu, valdīja nepielūdzams un negrozāms liktenis. Šo spēku gan dieviem, gan cilvēkiem noteica trīs likteņa dievietes – moiras. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1114566
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register