Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:597515
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.02.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 14 units
References: Not used
Extract

Ēģiptē jūs apžilbinās izcili pieminekļi, kuri liecina par faraonu pārvaldītās valsts uzplaukumu pirms gandrīz 5000 gadiem. Ēģiptes valdnieki – faraoni – tika uzskatīti par dievišķiem karaļiem. Par pirmo Senās Ēģiptes valsts dibinātāju tiek uzskatīts Džosers (2700 g. pirms Kristus). Seno valsti visvairāk darīja slavenu ceturtās dinastijas faraoni – piramīdu celtnieki. Lielākās piramīdas atrodas Gizā, blakus Kairai. Tās pārsteidz pat daudz redzējušo mūsdienu cilvēku. Tādā veidā senie ēģiptieši, kas uzskatīja, ka viņu faraoni ir starpnieki starp Ēģiptes tautu un dieviem, rūpējās par savu valdnieku pēcnāves labklājību. Tam nežēloja ne pūles, ne arī līdzekļus (blakus faraona mūmijām novietoja dārgumu kalnus).
Starp citu, rūpēdamies par mirušo faraonu ķermeņiem, ēģiptieši uz priekšu pavirzīja arī zinātni – atklāja veidu, kā pasargāt tos no sairšanas. Lielākā faraona Heopsa (valdījis no 2551. līdz 2528. g. pirms Kristus) piramīda sasniedz 147 m augstumu. Piramīdas celtniecībai izmantoti 2,5 miljoni kaļķakmens bloku, kuru svars sasniedz 15 tonnas. Hefrēna un Mikerīna piramīdas ir nedaudz mazākas, taču ne mazāk iespaidīgas. Tikpat noslēpumaina ir Lielā sfinksa (ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu, ko sedz valdnieku galvasrota), kas atrodas blakus majestātiskajām Gīzas piramīdām. Pagaidām nav zināms, kad uzcelta šī Ēģiptes lielākā statuja. Domājams, ka tā simbolizē karaļu savienību ar saules dievu Ra. Mirušajiem faraoniem celtās piramīdas, svētnīcas un no viengabala akmens cirstos obeliskus rotāja ar tēliem un svētajām rakstu zīmēm – hieroglifiem.
Pazīstamākie vidējās karaļvalsts (2050. – 1800. g. pirms Kristus) valdnieki bija Amenemhets un Senuserts III. Slavenākie jaunās karaļvalsts (1570. – 1100. g. pirms Kristus) valdnieki – Ramzess II, Tutmoss II, Tutmoss III, Hatšepsuta. Dažus gadu tūkstošus Ēģipte bija visu pasaules civilizāciju kultūras šūpulis. Faraoni, grieķi, romieši, agrīnie kristieši, musulmaņi – visi šeit atstāja savas pēdas. Ar to šī valsts arī ir interesanta.
Luksorā – senās Ēģiptes galvaspilsētā Tēbās – par faraonu laikmetu atgādina iespaidīgi tempļi un obeliski. Karnakas un Luksoras svētnīcas, kuras ir veltītas dievu trīsvienībai (saules dievam Amonam, viņa sievai dievietei Mutai un viņu dēlam Honsu), savieno grandioza sfinksu aleja. Iepretī tempļiem no grants un kvarca ir uzcelti Ramzesa II laika obeliski un statujas. Obeliski ir viens no ambiciozākajiem un bīstamākajiem ēģiptiešu tehnoloģijas sasniegumiem.


Tutmoss III
Viens no Karnakas kompleksa objektiem ir obelisks, ko cēlusi valdniece Hatšepsuta (valdījusi no 1473. līdz 1458. g. p.m.ē.). Tas ir 97 pēdas augsts un sver aptuveni 320 tonnas (daži avoti norāda 700 tonnas), uzraksts obeliska pamatnē norāda, ka monolīta izciršana akmeņlauztuvēs ilgusi 7 mēnešus. Netālu atrodas mazāks obelisks, kas pieder Tutmosam I (1504. – 1492. g. p. m. ē.), ir 75 pēdas augsts, sver starp 143 līdz 160 tonnas un malas pie pamata ir 6 pēdas platas. Pavisam Hatšepsuta Karnakā uzstādījusi četrus obeliskus, no kuriem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register