Mēs izvēlējāmies tēmu „Senlaicīgas rotas Latvijas teritorijā Livonijas pastāvēšanas laikā”, jo šī tēma likās, ka varētu apgaismot mūsdienu cilvēkus, kas tad īsti ir bijis latvietis. Zemnieks! Šie vārdi, pēc Kaudzītes Matīsa vērojuma, jau kopš seniem laikiem ir uzskatīti par sinonīmiem. “Ja arī kādreiz kur minēja latvieti, tad tomēr šo nosaukumu saprata tikai zemnieka nozīmē vien, jo neviens nespēja ne domāt, ka zemnieks un latvietis esot divi pavisam šķirti jēdzieni.” Neviens pat nespēja iedomāties, ka šie senie latvieši ir bijuši varenu greznumlietu meistari un prasmīgi rotkaļa amata veicēji.
Pēc Merķeļa novērojumiem, šai zemnieka dvēselei piemītot romantiskais gars: “Gandrīz arvien viņš runā līdzībās un gleznās kā austrumnieki. (Nepavelti seno latviešu darinātās rotas esot bijušas ar pārsteidzošu dažādību un neizsmeļamu rakstu krājumu.) Un viņa tieksme uz amatniecību ir apbrīnojama. Viņi izgatavo dažādus mājsaimniecības un zemkopības rīkus, bieži tos vērtē augstāk nekā vāciešu darinātos. Dažkārt viens un tas pats cilvēks prot pat vairākus amatus.”
Tieši tāpēc, ka ne tikai mēs uzskatām, ka latviešu kultūra ir svarīga un nozīmīga Latvijas sastāvdaļa, bet arī ievērojami latviešu tautas literāti ir izteikuši atzinību par tās mantojumu, mēs vēlējāmies izmainīt to faktu, ka mūsdienu cilvēks pārāk maz zin par latviešu seno kultūru, rotu nozīmi, nēsāšanas tradīcijām un pat neatšķir novadiem raksturīgās rotas un rakstus. Tieši tādēļ mēs veicām pētījumu par šo tēmu. Ar šī zinātniski pētnieciskā darba palīdzību vēlējāmies vairāk uzzināt par seno latviešu rotām ap 12. – 16. gs., kā arī pierādīt, ka šīm rotām ir bijusi ne tikai rotājoša nozīme, bet arī praktiska. Kā arī mēs vēlējāmies salīdzināt Livonijas notikumu ietekmi uz rotu izplatību pa novadiem un vācu ietekmi greznumlietu darināšanā, atklāt patieso, sākotnējo rotu darināšanas mērķi.…
