Ūsiņš, dievība senlatviešu mitoloģijā. Tautasdziesmās attēlots gan kā zirgu aizgādnis un audzētājs, gan kā pavasara personifikācija.
Visvecākie atrastie vēstures avoti, kas min latviešu dievu nosaukumus ir Jezuītu ziņojumi par Latgali 1606.gadā. Šajā ziņojumā ir teikts, ka starp Rēzekni un Ludzu kāds 90 gadus vecs svētnieks stāstījis jezuītu misionāriem, ka viņiem esot dievs, kas valda debesīs, un dievs, kas valda zemi. Zemes dievam pakļauti daudzi mazāki dievi. No tiem nosaukti vārdā trīs : zirgu dievs Dewing Uschinge , govju dievs un lauku un labības dievs. Katram dievam ziedots kaut kas īpašs. Ūsiņam ziedoti divi šiliņi, maize un speķis, ko met ugunī.
Šos trīs dievus godāja nevien Latgalē, bet arī visā Latvijas teritorijā. Par Ūsiņu, kas plaši dokumentēts tautasdziesmās, valodnieka un etnogrāfa Pētera Šmita ( 1869-1938) viedoklis ir, ka tas radies tikai jaunākā laikā ar vārdu, kas aizgūts no krieviem.…