SENBABILONIEŠU LITERATŪRA
„Gilgameš, kamdēļ tu klejo?
Dzīvību, pēc kuras tīko, tu neradīsi nemūžam, jo dievi, cilvēku radīdami, noteikuši, ka nāve būs viņa daļa.
(..) Gilgameš, uzvelc tīras drānas un noskalo savu vaigu, un mazgājies tīrs.
Paveries uz bērnu, kas tur tavu roku, un lai tava sieva gūst prieku vīra skaujās.
Tas ir viss, par ko gādāt stāv cilvēka spēkos.”
Tās ir rindas no visvecākā eposa “Poēma par Gilgamešu”, kas radusies aptuveni 2000. gadā pirms mūsu ēras Eposs par Gilgamešu ir visievērojamākais babiloniešu literatūras darbs. Atsevišķas tā daļas sacerētas jau šumeru laikos (teiksma par Gilgameša cīņu pret briesmoni Humbalu, leģenda “Gilgamešs un debesu vērsis”, “Gilgameša cīņa pret Kišas valdnieku Aku, kas aplencis Uruku”).
Gilgameša vārds saglabājies arī šumeru seno valdnieku sarakstos. Eposā vietām ieskanas seno vēsturisko notikumu atbalsis, taču ir ietverti arī mītu un leģendu sižeti par pasaules plūdiem, cilvēka radīšanu u. c.
…