SECINĀJUMI
Darba mērķis, kurš bija izanalizēt Basku zemes separātiskā nacionālisma attīstību un situāciju mūsdienās, tika īstenots. Darba laikā ir radušies vairāki secinājumi:
Sakarā ar Spānijas ieilgušo valsts veidošanas procesu, apvienojot vairākas iepriekš neatkarīgas vienības, to reģionu saraksts, kuri ieguvuši sava veida autonomijas statusu, ir garš, tomēr dažos no šiem reģioniem neatkarības pretenzijas ir daudz nopietnākas nekā citās. Katalonijai, Basku valstij un pat Galisijai ir likumīgākas prasības, kas sakņojas vēsturē, tradīcijās un valodā.
Sākot ar šī separātiskā nacionālisma pirmsākumiem, jāsecina, ka Fransisko Franko valdīšanas laikā, politiskā darbība valstī, protams, bija aizliegta. Tomēr tieši straujā separātisma izaugsmes cēlonis Basku zemē bija F. Franko nacionālā politika, kas bija vērsta uz jaunās Spānijas valsts unitāro vienotību, pamatojoties uz nacionālistisko un pro-fašistisko noskaņojumu. Šīs politikas rezultāts bija basku un arī citu etnisko grupu nacionālo interešu aizskārums. Tas izpaudās aizliegumos baskiem izdot grāmatas, laikrakstus, mācīt basku valodā, dot bērniem basku vārdus, izkārt nacionālo karogu, kas arī noveda pie nacionālistiskā separātisma rašanās Basku Zemē.
Runājot kopumā par separātisko nacionālismu Eiropā, var secināt, ka mūsdienās tendence ir tāda, ka šīs kustības no vardarbības pāriet uz dalību politiskajā procesā. Tā tas ir noticis ne tikai ar šajā darbā pētītajiem baskiem un ETA teroristisko organizāciju Spānijā, bet arī Īrijā ar Īrijas Republikāņu armiju. Protams, nav garantijas, ka tas tā arī turpināsies. Patiesībā situācija varētu mainīties ļoti ātri, bet pārdomāta politika var novērst atgriešanos pie vardarbības.
…
