Dzimumfunkcija ir viena no cilvēces svarīgākajām funkcijām, tā ir dzīvības turpināšanas un pašsaglabāšanās funkcija. Tā ir ne tikai cilvēces, bet gan visas pasaules dzīvās dabas būtiskākā funkcija.
Aplūkojot to bioloģiskās evolūcijas aspektā, redzama likumsakarība – jo augstāk attīstīta ir dzīvā būtne, jo komplicētāka kļūst dzimumfunkcijas realizācija, tās izpausme.1
Dzimumtieksmes pamatā ir dzimuminstinkts, kas ieņem nozīmīgu vietu citu dzīvai būtnei piemītošu instinktu vidū.
Pēc Austrijas psihiatra - psihoanalīzes pamatlicēja Z.Freida domām, visu cilvēka darbību un saprātu virza instinkti un viss, ko cilvēks ir darījis un sasniedzis, ir sublimētās ( pārveidotās ) seksuālās enerģijas izpausmes. Iespējams, ka Z.Freids pārmērīgi pārspīlē seksualitātes nozīmi uz cilvēka uzvedību, jo cilvēka uzvedību kontrolē tāda svarīga funkcija kā domāšana. Ja cilvēki rīkotos tikai savu seksuālo instinktu vadīti un neievērotu sabiedrībā valdošās morāles, ētikas un tiesību normas, tad sabiedrībā valdītu patvaļa un cilvēki būtu līdzīgi dzīvniekiem.
Kaut gan seksuālā funkcija nav vitāli svarīga, jo šīs funkcijas izbeigšanās nerada nekādus draudus, lielam vairumam cilvēku šai funkcijai ir liela nozīme viņu dzīvē. Tas saistīts ar to, ka dzimumattiecības atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar citeim cilvēku attiecību veidiem.
Krimināllikumā seksuālie noziegumi tiek uzskaitīti 16. nodaļā no 159.panta līdz 162. pantam. Kriminālistikā šos noziegumus izdala kā atsevišķu noziegumu grupu, jo tiem ir specifiski apdraudējuma objekti un savas īpatnības to atklāšanā un izmeklēšanā.
Krimināllikumā tiek ietverti vairāki dzimumnoziegumi, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība.…