Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir ļoti aktīvs – zinot, ka nekustamo īpašumu cenas tikai augs, iedzīvotāji steidz investēt dažādos īpašumos. Taču ne vienmēr šie īpašumi ir pilnībā brīvi no dažādiem apgrūtinājumiem. Viens no tādiem ir servitūts.
Man šis temats šķiet aktuāls tāpēc, ka šis tiesību veids ir ļoti sens saistību tiesību elements un nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienu nestabilajos ekonomiskajos apstākļos. Vēl jo vairāk temats bija interesants, jo arī man piederošajai zemei ir uzlikts servitūts - ierīkota elektropārvade un telekomunikāciju tīkls.
Kursa darba mērķis ir izzināt servitūtu veidus, to galvenos rašanās cēloņus un izbeigšanā iemeslus, kā arī izpētīt tiesu praksi lietās, kas saistās ar strīdiem par servitūtiem.
Galvenie uzdevumi ir:
noskaidrot kas ir servitūts un kā tas ir radies;
izzināt ar ko atšķiras reālservitūts no personālservitūta;
iepazīties ar servitūtu daudzveidību;
noskaidrot kādi normatīvie akti nosaka servitūtu rašanās apstākļus un kādi paredz to izbeigšanās;
iepazīties ar svarīgākajām atziņām, kas ir izteiktas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumos par servitūtu tiesībām.
Izstrādājot kursa darbu tika izmantota gan juridiskā literatūra, gan dažādi LR tiesību akti, gan pieejamie tiesu prakses materiāli.
Tiesu praksē ik gadu pieaug izskatīto lietu skaits, kas tiesās ierosinātas par servitūtu nodibināšanu vai par strīdiem, kas rodas servitūtus lietojot, tomēr to salīdzinot ar citām izskatītajām civillietām to ir samērā maz. Darbā galvenokārt tiks apskatīti gadījumi, kad viena persona grib piespiedu kārtā nodibināt svešā īpašumā servitūtu.
1. Servitūtu jēdziens un pamatpazīmes
Lietu tiesības Romā tika jau ierakstītas XII tabulu likumos. Šīs tiesības tika iedalītas trīs daļās: valdījums, īpašumtiesības un tiesības uz cita lietu. XII tabulu likumi par šo tiesību aizskaršanu paredzēja bargus sodus. Romiešu tiesības lietas iedalīja vairākās kategorijās:
1.ķermeniskās lietas;
2.bezķermeniskās lietas;
3.apgrozības lietas;
4.no apgrozības izņemtās lietas.
Ķermeniskās lietas kā skaidroja romieši bija taustāmas un acīm redzamās lietas, piemēram, ēkas, zeme, mājas piederumi, rīki u.t.t. Bezķermeniskas lietas- viss ko nevar acīm nevar redzēt un ar rokām aptaustīt., piemēram, mantojuma tiesības. Pašā mantojumā, bez šaubām, var ietilpt ķermeniskas lietas, bet pašas mantojuma tiesības ir bezķermeniskas. Apgrozības lietas varēja iegūt savā īpašumā, pirkt, pārdot, dāvināt vai novēlēt, turpretim no apgrozības izņemtās lietas nevarēja ne pirkt ne pārdot. …
