Meža nozare apvieno meža resursus un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā, kurā tās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas. To veido mežsaimniecība, mežrūpniecība un koksnes un ne koksnes produktu ķīmiskā pārstrāde.
Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu, tā piegādā mežā iegūto produkciju un pakalpojumus tieši patēriņa tirgum, vai izejvielas tālākai produkcijas ražošanai. Meža produkcija var būt materiāla (kokmateriāli, sēnes, ogas, u.c.), vai nemateriāla (meža bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi, t.sk. meža aizsargājošo funkciju īstenošana, u.c.). No ekonomiskā viedokļa meža galvenā produkcija ir kokmateriāli, kas ir mežsaimnieciskās ražošanas produkts un pamats mežrūpniecībai, tāpēc mežsaimniecību bieži definē šaurākā nozīmē – mežsaimniecība ietver mežkopību (meža atjaunošana un apsaimniekošana), mežizstrādi (koksnes sagatavošana un pievešana) un apaļo kokmateriālu tirdzniecību.
Mežrūpniecība apstrādā mežā iegūtos izejmateriālus - apaļkoksni, papīrmalku, cirsmu atliekas, iegūstot pirmapstrādes (zāģmateriāli, koksnes plātnes, celuloze, u.c.) un tālāka pstrādes (amatniecības izstrādājumi (koka durvis, logi, rāmji), mēbeles, u.c.) jeb pievienotās vērtības produkciju.
Ķīmiskā pārstrāde no mežā iegūtajiem koksnes un ne koksnes izejmateriāliem iegūst ķīmiski atšķirīgus produktus.
Meža produktus izmanto arī citās nozarēs - enerģijas ieguve, būvniecība, u.c.
Sabiedrības ietekme uz meža nozari izpaužas divos veidos – caur tirgu un ar valsts politiku. Galvenais veids, kā sabiedrība ietekmē meža nozari – maina meža nozares tirgoto un netirgoto produktu un pakalpojumu pieprasījumu.…