Referātā tiek apskatīta tēma: Sievietes loma Latvijas politikā. Tiek pievērsta uzmanība sievietes nozīmei Latvijas politikā laika periodā no 1993. gada līdz mūsdienām. Pētījuma teorētiskajā daļā tiek noskaidrots, ko nozīmē sieviete politikā, kādas ir atšķirības starp sievieti politikā padomju periodā, un starp sievieti politikā pēc neatkarības atgūšanas. Tiek noskaidrots jēdzienu „dzimumu līdztiesība” un „dzimumu diskriminācija” nozīme, un cik lielā mērā šīs parādības ir raksturīgas Latvijas sabiedrībai. Tiek apskatīts arī feminisms, jo šī ideoloģiskā un politiskā kustība ir aizsākusi cīnīties par sievietes tiesībām un turpina to darīt arī mūsdienās.
Pētījuma empīriskajā daļā tiek pievērsta uzmanība Latvijas sievietes lomai politikā. Tiek apkopoti iegūtie dati tabulās un diagrammās,kas satur informāciju par sieviešu skaitu pēdējās četrās Saeimās, Ministru kabinetos, tiek aplūkots arī tas, cik sievietes kandidēja Pašvaldību vēlēšanās un cik tika ievēlētas. Tiek noskaidrots, vai pastāv stereotipi vēlētāju vidū attiecībā uz sievietes kandidatūru, tāpat tiek analizētas 8. Saeimas vēlēšanas, cik attiecīgi plusi un svītrojumi ir piešķirti katram dzimumam atsevišķi vēlēšanu sarakstos.
Aplūkojot sieviešu skaitu 5. – 8. Saeimā sieviešu skaits sastāda mazāk nekā 20% no kopējā deputātu skaita. Pastāv neliela tendence sieviešu skaitam Saeimā pieaugt. Aplūkojot 8. Saeimas vēlēšanas, var secināt, ka sabiedrībā samazinās stereotipi par sievieti kā kandidāti uz izpildvaras amatiem, dzimums vairs nav izšķirošais faktors, kas nosaka vēlētāju izvēli. Sieviešu skaits un šī skaita procentuālā attiecība pret vīriešu skaitu Ministru kabinetā ir pieaugusi. Arī pašvaldībās ir vērojama sieviešu deputātu pieaugums, kas liecina par sievietes lomas palielināšanos.
Darba gaitā no izdarītajiem secinājumiem izvirzītā hipotēze tiek pierādīta.
Atslēgas vārdi: sieviete, loma, politika, diskriminācija, līdztiesība, feminisms, suveneritāte (neatkarība).
Sievietes loma politikā ir ļoti aktuāla problēma, jo dzimumu līdztiesība netiek ievērota arī šajā jomā, cilvēki, stereotipu vadīti, tomēr vairāk uzticas vīriešiem, nevis sievietēm. Tātad problēma ir aktuāla visai sabiedrībai, bet mums kā politikas zinātnes 1. kursa studentēm tā ir vēl būtiskāka. Interesanti ir tas, ka politiku studē pārsvarā sievietes, bet valsti pārvalda lielākoties vīrieši. Tādēļ arī mūs šī problēma ieinteresēja, un mēs izvēlējāmies to izpētīt.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir sievietes loma Latvijas politikā, kā tā ir gadu gaitā mainījusies un vai pastāv diskriminācija šajā jomā. Darba hipotēze – sievietes loma Latvijas politikā, kopš neatkarības atgūšanas pirmajām Saeimas vēlēšanām, ir pieaugusi.
Galvenie darba uzdevumi – pierādīt vai apgāzt hipotēzi, noskaidrot galveno jēdzienu nozīmi, salīdzināt iegūtos datus un veikt analīzi. …
