Sieviešu tirdzniecība

Tirdzniecība ar cilvēkiem ir ne tikai rupjš cilvēktiesību pārkāpums, bet arī nopietns organizētās noziedzības veids, kuram ir tendence pieaugt aizvien iespaidīgākos apmēros. Šeit īpaši jāuzsver tirdzniecība ar sievietēm seksuālās izmantošanas nolūkā un piespiedu prostitūcija.
Šobrīd viens no svarīgākajiem starptautiskajiem un galvenajiem regulējošajiem dokumentiem sieviešu tirdzniecības novēršanas jomā ir ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību papildinošais Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kas tika pieņemts 2000.gada novembrī Palermo (Itālijā) ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Protokols stājās spēkā 2003.gada 25.decembrī, kad ANO bija saņēmusi četrdesmit dokumentus par Protokola ratifikāciju vai pievienošanos. Latvija protokolu ratificēja 2004.gada 25.maijā.
Saskaņā ar minēto protokolu, cilvēku tirdzniecība ir personu vervēšana, pārvešana, nodošana, uzņemšana vai saņemšana, pielietojot draudus vai spēku, vai citus piespiešanas, nolaupīšanas, krāpšanas, maldināšanas un varas ļaunprātīgas izmantošanas vai neaizsargātības izmantošanas veidus, dodot vai saņemot maksājumus vai labumus, lai panāktu kādas personas piekrišanu, kurai ir kontrole pār kādu citu personu, izmantošanas nolūkos. Izmantošana ietver vismaz citu personu izmantošanu prostitūcijā vai citus seksuālās izmantošanas veidus, piespiedu darbu vai pakalpojumu sniegšanu, verdzību vai tai līdzīgu stāvokli, paverdzināšanu vai iekšējo orgānu izņemšanu. …