6.3. Medicīnā
Senatnē sinepes tika parakstītas kā zāles pret tādām veselības problēmām kā skorpionu dzēlieni un čūsku kodumi, kā arī pret epilepsiju, zobu sāpēm, sasitumiem, kakla stīvumu, reimatismu, kolikām un elpošanas problēmām. Ir pierādīts, ka sinepes remdē sāpes, kā arī samazina muskuļu sāpes, tādēļ to pulveri ar ūdeni izmanto kā sildošu kompresi (nedrīkst likt tieši uz ādas, lai neizveidotos čūlas) uz krūtīm vai locītavām. Piemēram, sinepju plāksteri joprojām tiek lietoti medicīnā. Kā raksta Ruta Kalniņa (Kalniņa, 2011), tad muskuļu spazmu noņemšanai sinepju sēklas ievieto auduma maisiņā un ieliek karstā ūdenī, tad ūdenī ievieto rokas un pēdas. Sinepes var lietot, ja kuņģa traucējumi, vēdera pūšanās un saslimšanas no nepareizas gremošanas. Taču sinepes var izraisīt arī alerģisku reakciju, un kopš 2005. gada Eiropas Savienībā tās tiek pieskaitītas alergēniem.
No sēklām gatavo sinepju spirtu (2% sinepju ēteriskās eļļas šķīdums spirtā) un sinepju plāksterus, ko izmanto augšējo elpošanas orgānu iekaisumu, plaušu karsoņa, reimatisma, radikulīta ārstēšanai. Sinepes uzlabo ēstgribu un gremošanu (Brutāne, 2008).
Asā un kairinošā „sinepju gāze”, kas tiek atbrīvota no brūnajām sinepēm, mārrutkiem un citiem asiem dārzeņiem, tikusi izmantota kara gāzes produktos un citos uzbrukuma preperātos gan uzbrukumos, gan aizsardzībā. Atvasinājumi, piemēram, slāpekļa sinepes tiek izmantotas pretvēža zālēs.
Sinepes satur lielu daudzumu beta karotīnu un C vitamīnu, kas ir nozīmīgi antioksidanti. Tomēr zinātnieki pilnībā vēl neizprot kādā veidā šiem dārzeņiem pastāv vēža novēršanas īpašības. Sinepes satur arī kalciju, kas ir būtiski cilvēkiem ar laktozes nepanesamību. Satur arī ievērojamu daudzumu dzelzs, kā arī fosforu, kāliju, magniju, cinku, nātriju, B1 un B2 vitamīnus (Ragozins, 2010).
…
