Asinsriņķošana sirdskaites gadījumos
Par sirdskaiti sauc slimību, ar kuru slimojot, pārmainās sirds vārstuļu forma.
Apmēram 75% no visiem sirdskaites gadījumiem rodas sakarā ar iekaisumu procesu vārstuļos, bet šis process pa lielākai daļai ir saistīts ar reimatismu. Visbiežāk sirdskaite rodas 15 – 30 gadu vecumā, nereti ar to slimo arī bērni, bet dažos gadījumos sirdskaite ir iedzimta. Pēc 45 – 50 gadu vecuma sasniegšanas sirdskaite attīstās samērā reti – parasti tas notiek uz arteriosklerozes pamata
Daudzos gadījumos grūti konstatēt, kad radusies sirdskaite, jo tā var gadiem ilgi neradīt nekādas slimības sajūtas.
Iekaisuma procesa ietekmē sirds vārstuļu audos vietām attīstās it kā kārpiņas, bet smagākos saslimšanas gadījumos šos vārstuļus daļēji noārda čūlas. Čūlas vietā vēlāk rodas rēta, audi saraucas, vārstuļu forma pārmainās, to viras daļēji saaug kopā, bet saistaudu cīpsliņas, kas nodrošina vārstuļu viru pareizu stāvokli, kļūst īsākas. Rezultātā vārstuļu malas nevar cieši saslēgties un, sirds muskulim saraujoties, vārstuļi pilnīgi noslēdz attiecīgas atveres un daļa asiņu plūst atpakaļ, neparastā virzienā un normāla sirdsdarbība ir traucēta. Tā rodas sirds slimība, ko sauc par vārstuļu insuficienci.
Citos gadījumos, kad iekaisuma process ļoti plašs, vārstuļu forma pārmainās tā, ka tās vairs nevar pilnīgi atvērties un to atvere vairāk vai mazāk sašaurinās. Tas traucē sirds priekškambara vai kambara pilnīgu iztukšošanos saraušanās laikā. Šo sirdskaites veidu sauc par stenozi (sašaurināšanos).
…
