Skābo oksīdu nokļūšana palielinātos daudzumos atmosfērā nosaka to, ka atmosfēras nokrišņu pH var pazemināties, arī atmosfēras nokrišņu sastāvs var stipri mainīties.Šādi nokrišņi nonākot uz zemes ietekmē augsni un ūdeņus u.c. Industriālā piesārņojuma rezultātā var veidoties skābie nokrišņi, kuru pH ir zem 5,6 (norma ir apmēram 5,7).
Šādu nokrišņu parādīšanās kļuva aktuāla pēc Otrā pasaules kara.
Naftas, ogļu un dīzeļdegvielas sastāvā ir sērs. Kurinot krāsniņā ogles, sadedzinot benzīnu, dīzeļdegvielu kā arī veicot citas darbības, kuru rezultātā izdalās sērs, tiek nodarīts diezgan nopietns postījums dabai.
Izdaloties sēram gaisā, tas savienojas ar gaisa skābekli, veidojas gāze (SO2 – sēra dioksīds).
Sadedzinot naftu un ogles noris ne vien sēra izdalīšanās, bet arī rodas liels karstums, kura rezultātā gaisā esošais slāpeklis ar skābekli savienojas (Gaisā atrodas 1/5 daļa skābekļa un 3/4slāpekļa, jo tīru skābekli dzīva būtne nemaz nespēj elpot). Savienojoties veidojas gāzes, kuras sauc par slāpekļa oksīdiem (NOX).
Sādi savienojumi atmosfērā ir pārāk daudz, jo pēdējā laikā tiek daudz sadedzināta nafta, gāze, ogles u.c. Līdz ar to daļa no izveidotajem savienojumiem sajaucas atmosfērā ar ūdens pilieniem un ar lietus vai ar sniega palīdzību nokrīt zemē. Tas arī ir tā saucamais skābais lietus. Šīm gāzēm sajaucoties ar ūdeni, sēra dioksīds veido sērskābi, bet slāpekļa oksīds veido slāpekļskābi.
…
