Ievads
Šajā darbā ir apskatītas Skandināvijas valstu monarhijas, to skaitā iekļaujot arī Dānijas monarhiju. Autors uzskata, ka, lai gan tieši ģeogrāfiski Dānija neatrodas Skandināvijā, tā ar savām kultūras vērtībām, kopīgo vēsturi, domāšanu ir pieskaitāma Skandināvijai. Līdz ar to darbā ir apskatītas Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas monarhijas. Darbā ir aprakstīta šī reģiona monarhiju funkcionēšana 21.gadsimtā, izpētīta pienākumu un funkciju sadale starp struktūrvienībām, ieskatoties arī šo valstu vēsturiskajā attīstībā. Darbā ir aprakstīti monarhu pienākumi mūsdienās, kurus tiem nosaka katras attiecīgās valsts konstitūcija, līdz ar to ir secināms arī kāda reālā vara ir monarham. Pēc autora domām tas ir nozīmīgi, jo nosaka vai monarhs var ietekmēt savas valsts attīstības virzību uz kādu noteiktu mērķi.
Pētījuma objekts - Skandināvijas valstu monarhijas.
Pētījuma mērķis ir izpētīt Skandināvijas valstu konstitucionālo uzbūvi un to monarhiju funkcionēšanu 21. gadsimtā.
Pētījuma uzdevums ir izpētīt un analizēt Skandināvijas valstu monarhiju vēsturisko attīstību, monarhu pienākumus un pilnvaras, funkcijas un to sadali starp struktūrvienībām.
Literatūras un avotu vispārināts raksturojums: ņemot vērā, ka par attiecīgo tēmu praktiski nav literatūras latviešu un angļu valodās, autors galvenokārt izmantoja Interneta resursus, tie ir karalisko ģimeņu oficiālās mājas lapas, kā arī citi interneta resursi.
Zviedrijas monarhija
Zviedrijas monarhija un tās tradīcijas ir vienas no vecākajām pasaulē, tās pirmsākumi datējami vairāk kā tūkstošs gadu atpakaļ. Par pirmajiem karaļiem Zviedrijā nav palikušas vēsturiskas liecības, ir tikai zināms, ka visticamāk tie ir bijuši stipri līderi no Zviedrijas ietekmīgākajām tā laika ģimenēm. Tikai 13.gadsimta beigās Zviedrijā izveidojās centralizēta vara, kuru pārvaldīja karalis.…
