-
Šķīrējtiesas institūts Latvijas Republikā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
Latvijas Republikas tieslietu sistēma | 4 | |
Šķīrējtiesas institūts Latvijas Republikā | 12 | |
Secinājumi | 33 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 37 |
Saskaņā ar LR likumu „Par tiesu varu”1, Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, kuru īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Saskaņā ar LR Satversmi2, tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas, kā arī Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Tiesu spriež neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.
Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".
Latvijas valsts katrai personai garantē tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā, tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem, kā arī tiesības, ka uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.
Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Valsts ikvienam garantē tiesību uz savu tiesību un likumisko interešu aizsatāvību taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.
Izvērtējot Socioloģisko pētējumu firmas „Latvijas fakti” aptaujas3 ietvarors veikto pētījumu, ir jāsecina, ka vairākums aptaujāto tiesu apmeklētāju pauda viedokli, ka viņi tiesā: jūtas droši; nav jutuši tiesā diskrimināciju savas etniskās piederības vai dzimuma dēļ; tiesa līdzšinējā lietas izskatīšanā ir izturējusies taisnīgi; tiesnesis ir objektīvs konkrētajā lietā; tiesas personāls ir bijis izpalīdzīgs un laipns; tiesas personāls ir bijis godīgs; tiesas personāls sniedzis nepieciešamo informāciju par procesa attīstību; tiesas procedūras ir saprotamas un nav pārāk sarežģītas; tiesas darba laiks ir izdevīgs; viņiem nav bijušas problēmas tiesā ar valodu; viņiem no tiesas personāla puses nav lūgts maksāt kādu naudas summu, atskaitot tiesas nodevas; tiesnešu lēmumi pārsvarā balstīti uz faktiem, kas izvērtēti saskaņā ar likumu; tiesas aizstāv apsūdzēto konstitucionālās tiesības.…
" ... pētījuma rezultāti atklāja arī būtiskus trūkumus tiesu sistēmā. Nozīmīgākā problēma aptaujāto tiesas apmeklētāju skatījumā ir tā, ka lietas tiek izskatītas pārāk ilgi. Vairākums aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka lietu izskatīšana aizņem pārāk ilgu laiku un tās netiek pabeigtas savlaicīgi. Atvērtajos jautājumos, kur respondentiem saviem vārdiem bija jāraksturo redzamākie trūkumi tiesās, vairākumā gadījumu minētās problēmas ir saistītas ar lietu izskatīšanas operativitāti. Kā blakus problēmas, kas vistiešāk ietekmē to, ka lietas netiek izskatītas un pabeigtas savlaicīgi, tiesu apmeklētāji minēja nepietiekamo tiesnešu skaitu, nepietiekamo tiesu finansējumu un tiesu vajadzībām nepiemērotās telpas. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka lietu izskatīšanas efektivitātes un tempu paaugstināšana ir prioritāri risināmā problēma tiesu sistēmā. Šīs problēmas risinājums būtiski uzlabotu tiesu varas tēlu sabiedrībā. Atbilstoši augstākminētajam, kā alternatīvo variantu konstatēto trūkumu risināšanā, puses var izvēlēties šķīrējtiesu kā strīdu izšķiršanas institūciju, kura, kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums, neatkarīga organizācija, ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām, kurai, saskaņā ar Civilprocesa likumu, ir tiesības atsevišķos gadījumos izskatīt civiltiesiskus strīdus situācijās, kad juridiskās vai fiziskās personas vēlas ātru strīda izšķiršanu, nesaistoties ar parastajām tiesām, kur strīdu izskatīšans process aizņem daudz ilgāku laiku. tiek uzskatīta par vienu no ārpustiesas personu tiesību un interešu aizsardzības veidiem".
- Latvijas valsts un tiesību vēsture
- Starptautiskā adopcija Latvijas kontekstā
- Šķīrējtiesas institūts Latvijas Republikā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas valsts un tiesību vēsture
Research Papers for university9
-
Starptautiskā adopcija Latvijas kontekstā
Research Papers for university6
Evaluated! -
Likumiskā mantošana Latvijas teritorijas Baltijas daļā 19. un 20.gadsimtā
Research Papers for university14
-
Autoritārās iekārtas raksturīgākās izpausmes Latvijas Republikā (1934.-1940.)
Research Papers for university13
-
Latvijas mežsaimniecība, attīstība, sadalījums
Research Papers for university11