SKOLAS UN ĢIMENES SADARBĪBAS FORMAS
Darba mērķis: noskaidrot skolas un ģimenes sadarbības formas.
Darba materiāli un metodes:
Teorētiskās literatūras izpēte
Dokumentu izpēte
Intervija
Anketēšana, aptauja
Iegūto datu matemātiskā apstrāde
Personīgā pieredze un tās analīze
Rezultātā tika noskaidrotas skolas un ģimenes sadarbības veicinošie apstākļi un populārākās sadarbības formas un izstrādāti ieteikumi skolotājiem efektīvai sadarbībai ar ģimeni.
Skolas un ģimenes sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem jaunā cilvēka personības veidošanas procesā. Šāds izskatās sadarbības modelis.
Ikviena bērna vispusīgai attīstībai nepieciešama vienota audzināšanas sistēma. Jācenšas panākt, lai jebkura skolēna audzināšana ģimenē būtu saskaņota ar skolā izvirzītajām pedagoģiskajām prasībām. Ja šādas saskaņas starp skolu un ģimeni nav, tad tas negatīvi ietekmē bērna personības veidošanos. Skola nekad nav pastāvējusi izolēti no ģimenes un sabiedrības. V. Suhomļinskis ir norādījis: " Bez bērnu audzināšanas, bez tēva un mātes aktīvas līdzdalības skolas dzīvē, bez pieaugušo un bērnu pastāvīgas garīgas saskarsmes nav iedomājama pati ģimene kā sabiedrības pamatšūniņa, nav iedomājama skola kā svarīgākā mācību un audzināšanas iestāde un nav iedomājams sabiedrības morālais progress." [ 6, 8]
Lai sadarbības modelis darbotos ir nepieciešams:
• mērķis (1-2);
• prioritāte;
• uzdevumi;
• sadarbība – respektējot dažādas intereses un sekmējot virzību uz atrisinājumu;
• sasniegtā novērtēšana;
• rezultātu analīze;
• turpmākā sadarbība, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem un darbību var sākt no gala, bet jau izvirzot līdzīgu kā iepriekšējo; ja nav izdevies tad mērķi var izvirzīt zemāku, bet pie ļoti laba iznākuma mērķi jau var izvirzīt augstāku.
Skolas un ģimenes sadarbības mērķis:
1) veidot bērnu par daudzpusīgi attīstītu personību, izmantojot dažādas darba formas un metodes;
2) sekmēt skolas mācību un audzināšanas uzdevumu izpildi;
3) veicināt disciplīnas un kulturālas uzvedības ieaudzināšanu.
Sadarbības starp skolu un ģimeni sākotnējais organizators un kontakta nodibinātājs ar vecākiem ir bērna klases audzinātājs. Klases audzinātājam, domājot par iespējām skolēnu audzināšanā, ir svarīgi izzināt skolēna ģimeni:
• pilna vai nepilna ģimene;
• vecāku intereses izrādīšana par bērna audzināšanu;
• ģimenes vērtības;
• attieksme pret skolu;
• bērna un skolotāja attiecības;
• ģimenes tips;
• kāda ir pedagoģiskā atmosfēra ikvienā ģimenē,
• kāda ir vecāku attieksme pret audzināšanas jautājumiem.
Audzinātājs kļūst par savu audzēkņu likteņos visdziļāk ieinteresēto un vienlaikus atbildīgo personu skolā. Viņš nepārtraukti izzina klases kolektīva un ikviena sava audzēkņa personības dinamiku, attīstības tendences, prognozē skolēna nākotni, nepieciešamības gadījumā iejaucas, cenšas likvidēt nevēlamās ietekmes, panākt audzinātības līmeņa kāpumu. [4, 5]
…
