Katram cilvēkam piemīt vismaz septiņas spējas :
lingvistiskā ;
matemātiski loģiskā ;
telpiskā ;
muzikālā ;
ķermeniski kinētiskā ;
starppersonālā.
To attīstības pakāpes ir dažādas, tādēļ pedagogiem atkarībā no izvirzītā mērķa mācību procesā gan jābalstās uz dominējošo spēju/ām, gan arī daudzveidīgu mācību paņēmienu palīdzību jāsekmē mazāk attīstīto spēju un mācīšanās stilu savstarpējo saistību, kas var būt par labu orientieri mums, pedagogiem, izvēloties piemērotākos mācīšanās paņēmienus - metodes.
Psiholoģijā runā par diviem vecumiem – fizisko un psihisko vecumu personības attīstībā. Psiholoģijā pastāv problēma, jo par vecumposmu periodizāciju valda dažādi uzskati, tāpēc to dalījumi ir nosacīti :
Ž.Piažē – 3 stadijas:
1.sensorais periods ilgst no dzimšanas līdz apmēram 2 g.v.;
2.konkrēto operāciju periods turpinās no 2 – 11 g.v.;
3.formālo operāciju periods parasti sākas agrīnajā pusaudžu vecumā;
Ļ.Vigotskis – 5 stadijas:
1.stadija – orālā (oris „mute”) – no dzimšanas līdz 2 gadiem.
2.stadija – anālā (anus „tūplis”) – 2 – 3 gadu vecums.
3.stadija – falliskā (phallos „dzimumloceklis”) – 4 – 5 gadu vecums.
4.stadija – latentā (latens „apslēpts”) – 6 – 12 gadu vecums.
5.stadija – ģenitālā (dzimumorgāni) – 12 – 18 gadi.…