Secinājumi un priekšlikumi
„1940-to gadu vidū radusies sociālistiskā sistēma nespēja uzvarēt tautas sirdis un prātus.” Cerības, ka sociālisms ar savu sabiedriska īpašuma kundzību par ražošanas līdzekļiem kļūs par sabiedrības sociālo taisnīgumu, novērsīs cilvēka izmantošanu ar cilvēku un paaugstinās vispārējo labklājību valstī, nav piepildījušās. Praksē privātā īpašuma likvidēšana un valsts īpašuma absolūtā dominance ir novedusi pie tā, ka cilvēkiem pazuda interese par sava darba rezultātiem. Valsts īpašums piederēja galvenokārt birokrātiskajām struktūrām, kuras piesavināja sabiedriskā darba rezultāts. Tā rezultātā izveidojās ekonomika, kas nespēj nodrošināt tūlītējās iedzīvotāju vajadzības. Komunistisko partiju varas monopola raksturs noveda pie nedemokrātiskās politiskās sistēmas izveides, kas ierobežoja masu tiesības brīvi paust savu viedokli un balsot par varas struktūrām.
Pie šādas situācijas sistēma vārdā „sociālisma nometne” nevarētu pastāvēt mūžīgi. Tās sabrukšana bija tikai laika jautājums, kas nepieciešams tādu iekšējo spēku nobriešanai, kas varētu uzsākt būtiskas pārmaiņas. Tas notika 1989.-90. gados. Totalitārā sociālisma sabrukums radīja unikālu situāciju Eiropā, tā visa tiek pārvērsās vienā politiski – tiesiskajā un civilizētā telpā, kas balstīta uz sociāli orientētas tirgus ekonomikas, tiesiskuma, liberālās demokrātijas un Eiropas ideju atzīšanu.
Savukārt, vērtējot ekonomisko situāciju Čehoslovākijā un postkomunistiskajā Slovākijā, ir jāpievērš uzmanība tādiem faktiem, ka Čehoslovākija bija viena no piecpadsmit visattīstītākajām valstīm pasaulē, tās ekonomika sastāvēja no vairākiem monopola uzņēmumiem. Salīdzinot ar citām komunistiskajām valstīm, kas saskārās ar hiperinflāciju jau 1980-to gadu beigās, Čehoslovākijā bija ļoti zema inflācija, bija ļoti zems ārējais parāds un ārējie konti bija līdzsvaroti, bezdarba līmenis bija ļoti zems. Postkomunistiskās Slovākijas bezdarba līmenis pakāpeniski pieaug, tiek veiktas strukturālās reformas, izmantojot sabiedrībā nepopulārās metodes - valsts sektorā nodarbināto atalgojuma samazināšana, cenu paaugstināšana, nodokļu likmju paaugstināšana u.c. Tiek reformēts monopols un tiek piesaistītas ārvalstu investīcijas pārsvarā banku sektoram un rūpniecības uzņēmumiem. Slovākija pēdējos gados ir pierādījusi pietiekamus rūpniecības nozares pieauguma tempus, taču tai joprojām neizdodas pārvarēt negatīvās nodarbinātības un inflācijas tendences. Īpaši sāpīgi sabiedrībā tiek uztverts augsts bezdarba līmenis. Kopējā situācija, no autores viedokļa, ir līdzīga mūsdienu Latvijas situācijai. Taču šajā referātā Latvijas un Slovākijas ekonomiskās situācijas līdzības vai atšķirības netika pētīti, taču autores priekšlikums būtu izpētīt Slovākijas pieredzi un ņemt to vērā, izstrādājot Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijas.
…
