Secinājumi
1. Zelējamā tabaka ir viens no vissenākajiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Indiāņi tabaku smēķēja rituālos, līdz 19. gs. smēķēšanai tabaku ražoja pīpēs, zelēšanai, šņaukšanai. Papīrā ietīta sasmalcināta tabaka, kas šodien pazīstama kā cigarete, pirmo reizi dokumentēta Krimas kara laikā, kad britu karavīriem to izgatavot iemācīja turki.
2. Līdz 20. gs. 20 gadiem smēķētāju sievieti uzskatīja par amorālu ar sliktu raksturu, taču tāda nostāja bija neizdevīga tabakas ražotājiem. Kompānija „America Tobacco” 1928. gadā nosprieda, ka beidzot jāpārliecina sievietes kļūt par „modernām”, lauzt sociālās barjeras dzimumu līdztiesības ziņā. Kā sabiedrisko attiecību speciālists Edvards Bornejs strādāja pie reklāmas „ sieviete un cigarete”. Jau pēc gada minētā kompānija peļņu bija dubultojusi. Lielākie tabakas ražotāji pasaulē China National Tobacco, Philip Morris, britisch American Tobacco. Pēc PVO 2007. gada datiem 1,3 miljardi iedzīvotāju, gandrīz trešā daļa cilvēces smēķē.
3. Smēķējot cilvēks ieelpo līdz pat 40 koncerogēnu un 400 ķīmisku vielu: cianoīdūdeņradi, acetonu, uretānu, toluolu, arsēnu, metanolu, pirēnu, fenolu, butānu, naftalīnu, kadmiju, poloniju, oglekļa monoksīdu, DDT jeb dihlordifeniltrihloretānu, benzopirīnu, vinilhlorīdu u.c.
4. Smēķēšana vājina imūnsistēmu, palielinot dažādu slimību risku: izraisa pāragru ādas novecošanu, samazinot tās elastību, nenodrošinot ar A vitamīnu, negatīvi ietekmējot asinsriti, bojā mutes dobumu, veicinot zobu aplikuma veidošanos, dzeltēšanu, bojāšanos, pastiprina čūlu veidošanos mutē. Ir 16 vēža paveidi, kurus provocē tieši smēķēšana: plaušu, balsenes, rīkles, barības vada, urīnpūšļa un aizkuņģa.
5. Nikotīns iedarbojas uz acetilholīna receptoriem smadzenēs stimulē dopamīna izdali un veicina atkarības veidošanos. Psihoterapeiti uzskata, ka smēķēšanu veicina ne tikai fiziskā atkarība, bet arī psiholoģiskā atkarība: ilgas pēc drošības, risks un pašapliecināšanās, dumpinieciskums, traucējumi bērna attīstībā.
…
