Mūsdienu amerikāņu sociologs Miters Bergers raksta, ka "sociālā kontrole ietver daudzveidīgus Iīdzekļus, kurus izmanto sabiedrība, lai atgrieztu savus nepaklausīgos, nedisciplinētos Ioceklus noteiktās pielaujamās robežās". Sociālā kontrole ietver kā oficiālās, bieži likumu un citu juridisko priekšrakstu normās ietvertas sankcijas, tā arī neformālās aktivitātes- nereti sabiedriskās domas spiediena izpausmēs. Sociālās kontroles paņēmienu konkrētais spektrs ir visai daudzveidīgs. P. Bergers norāda uz visai atšķirīgām metodēm, sākot ar fizisku vardarbību un beidzot ar kāda sabiedrības Iocekļa pakļaušanu sistemātiskam ostrakismam, viņa morālu apkaunošanu. Šo metožu darbība ir tā forma, kura nodrošina dažādu strukturālu un funkcionālu sabiedrības veidojumu sakārtotību atbilstoši zināmā veidā- demokrātiski vai totalitāri- pieņemtām sociālām vērtībām un normām, tā vismaz ārēji determinē indivīda uzvedību.
Socioloģija ir patstāvīga, konkrēta zinātne, kura ar noteiktu jēdzienu un teoriju, metožu un empīrisko pieņēmumu palīdzību apraksta un, pamatojoties uz vispārējiem principiem, izskaidro sabiedrības struktūru, funkciju un attīstības savstarpējās sakarības. Paskaidrojot šīs definīcijas pamatdomu, tiek norādīts uz socioloģisko zināšanu galveno tematiku- sociālo grupu un šķiru veidošanās determinanti, sociālo konfliktu cēloņi un formas, sociālo izmaiņu cēloņi un sekas.
Uzmanības lokā parasti nokļūst dažādas sabiedrības struktūras, to mijiedarbība.
Socioloģija aplūko sabiedrību kā vienotu, sarežģīti strukturētu veselumu, kurā īstenojas likumsakarīga dažādu sociālās sakārtotības formu- organizāciju, institūtu, grupu - mijiedarbība. Šāds vispārējs pieņēmums varētu radīt metodoloģisku pamatu sociotehnoloģiskai ievirzei- mēģinājumam atklāt šo formu fundamentālās saiknes funkcionālā un strukturālā aspektā. Līdz ar to ir iespējams iedibināt cilvēka eksistences sociālo makronosacījumu un mikronosacījumu analīzi.
Lai atklātu socioloģisko zināšanu specifiku pašreizējā zinātnes attīstības posma interpretācijā, vispirms nepieciešams konkretizēt rakursu, kurā tiek aplūkots priekšmets- sociālā kontrole. Tāds skatījums ir jāatklāj ar vispārīgāko noteiktību atpazīšanu, jo, kā zināms jau no senās Grieķijas kultūras tradīciju pieredzes, zināšanu sistēmas izveidē ir savs nepieciešamais pamats- aksiomātisku atzinumu formā izteikti metateorētiski atzinumi.…