2.2. Kā ESF tiek īstenots?
Stratēģiju nosaka ES līmenī, bet par ESF līdzekļu izmantošanu ir atbildīgas ES dalībvalstis un reģioni. Kad ir apstiprināta stratēģija un iedalīts budžets, plānošanā izmanto kopīgu pieeju. Dalībvalstis un to reģioni kopā ar Eiropas Komisiju plāno septiņu gadu darbības programmas. Šajās darbības programmās izklāstīts, kādas darbības jomas saņems finansējumu, un tās var būt gan ģeogrāfiskas, gan tematiskas. Dalībvalstis ieceļ valsts ESF vadošās iestādes, kuras ir atbildīgas par projektu atlasi, līdzekļu izmaksu un projektu norises un rezultātu novērtēšanu. Tās ieceļ arī sertifikācijas un revīzijas iestādes, lai uzraudzītu un nodrošinātu līdzekļu izlietojuma atbilstību ESF nosacījumiem.
2.3. ESF projekti
ESF īsteno ar projektu palīdzību, kurus iesniedz un īsteno dažādas sabiedriskā vai privātā sektora organizācijas. Tās ir valsts, reģionālās un vietējās iestādes, izglītības un apmācības institūcijas, nevalstiskās organizācijas (NVO) un brīvprātīgo sektors, kā arī sociālie partneri, piemēram, arodbiedrības un uzņēmumu padomes, nozares un profesionālās asociācijas un atsevišķi uzņēmumi.
ESF projektu finansējuma saņēmēji ir dažādi, piemēram, atsevišķi darbinieki, cilvēku grupas, nozare, arodbiedrības, valsts pārvaldes iestādes vai atsevišķi uzņēmumi. Īpaša mērķauditorija ir tādu sociāli neaizsargātu personu grupas, kurām ir īpašas grūtības atrast darbu vai to turpināt, piemēram, ilgstošie bezdarbnieki un sievietes. Aprēķināts, ka, piedaloties ESF projektos, palīdzība sniegta vairāk nekā 9 miljoniem personu no sociāli neaizsargātām grupām — skatīt diagrammu Nr.1.[3]
…
