Jebkurā sabiedrībā darbojās sociālo regulatoru sistēma, kurai ir liela nozīme sabiedrisko attiecību attīstībā un veidošanās procesā. Šie regulatori nosaka cilvēku un grupu uzvedību, nosaka robežas, sakārto sabiedriskās attiecības.
Starp šāda veida regulatoriem pieņemts izdalīt normatīvos un nenormatīvos sociālos regulatorus. Normatīvie regulatori nosaka konkrētas robežas cilvēku uzvedībai, satur vienlīdzīgu uzvedības etalonu jeb normu. Normatīvie regulatori nodrošina noteiktu sabiedrisko attiecību stāvokli, arī ar sociālās piespiešanas paņēmienu palīdzību. Pie normatīvajiem regulatoriem pieder: tiesību normas, morāles normas, organizatoriskās normas, paražas un citas.
Visi normatīvie regulatori ietekmē un ir atkarīgi viens no otra sabiedrisko attiecību regulēšanas procesā. Analoga situācija ir arī attiecībā uz nenormatīvajiem regulatoriem.
Visi sociālie regulatori veido sociālas normas jeb vispārpieņemtus vai diezgan plaši izplatītus cilvēku uzvedības noteikumus. Sociālās normas neregulē jebkuras, bet gan tipiskākās sabiedriskas attiecības, kuras faktiski ir realizējušās sabiedrībā.
Šī referāta mērķis ir izprast sociālo normu būtību un ietekmi valsts un sabiedrības attiecību īstenošanā.
Galvenais uzdevums rakstot referātu ir noskaidrot svarīgākās sociālo normu pazīmes, to klasifikāciju, kā arī normatīvo pamatu.
Hipotēze: sociālās normas ir viens no sabiedrību raksturojošiem elementiem, kuru normatīvais pamats ir likumdošana.…