SECINĀJUMI
Sociālās problēmas ir pretrunas starp cilvēka dzīves vajadzībām un to apmierināšanas iespējām konkrētā sociālā sistēmā, kā rezultātā pazeminās vai tiek zaudētas cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas. Minētās pretrunas izpaužas dažādās sociālās novirzēs, kā, piemēram, ģimenes nestabilitātē, alkoholismā, narkomānijā, prostitūcijā, pašnāvības mēģinājumos, nabadzībā, varmācībā, pusaudžu noziedzībā utt.
Par šīm problēmām šobrīd plaši tiek diskutēts gan masu medijos, gan politiskajā telpā. Vislielākās grūtības ir tieši šo problēmu risināšana, jo veidojas tā saucamais „apburtais loks”, kad viena problēma izraisa un papildina otru un savā veidā ir pat atkarīgas viena no otras, piemēram, bezdarbs - alkoholisms, alkoholisms- vardarbība, bezdarbs - bezpajumtnieki utt. Katra no minētajām problēmām ir arī kā cēlonis citai jaunai problēmai. Kā zināms valstī ir pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija, līdz ar to sociālās problēmas kļūst nozīmīgākas un tām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Bezdarbs ir viena no lielākajām un apspriestajām problēmām Latvijā.
Klientu grupas, kuras nav kā sociālās palīdzības saņēmēji, bet kurām sociālā palīdzība būtu nepieciešama:
Ģimenes, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz valstī noteikto trūcīgās ģimenes statusa saņemšanai nepieciešamo summu, bet ir salīdzinoši nelieli ienākumi
Vientuļie pensionāri, kuri nav trūcīgas personas
Vecāki, kuru pilngadīgie bērni ir bezdarbnieki un dzīvo vienā mājsaimniecībā
Dzirdes invalīdi, personas ar viegliem garīga rakstura traucējumiem
Persona sasniegusi 62 gadu vecumu un, kuras apdrošināšanas stāžs mazāks par 10 gadiem Pensionāri, kuriem ir apgādnieki, bet tie dzīvo atsevišķi.
…