-
Sociāli emocionālā audzināšana
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Sociāli emocionālās audzināšanas teorētiskais pamats | 6 |
2. | Sociāli emocionālās audzināšanas veicināšana | 9 |
4. | Sociāli emocionālās audzināšanas veicināšana rīgas x vidusskolā | 17 |
4.1. | Rīgas X vidusskolas vispārīgs raksturojums | 17 |
4.3. | Skolotāju anketu rezultātu analīze | 18 |
4.4. | Skolēnu anketu rezultātu analīze | 24 |
4.5. | Rīgas x vidusskolas sociālās pedagoģes intervijas analīze | 33 |
Secinājumi | 35 | |
Izmantotā literatūra | 36 | |
Pielikumi | 38 |
SECINĀJUMI
Izanalizējot literatūru, sociāli emocionālā audzināšana ir process, kurā mēs apgūstam spēju atpazīt un vadīt emocijas, rūpēties par citiem, pieņemt labus lēmumus, uzvesties ētiski un atbildīgi, attīstīt pozitīvas attiecības un izvairīties no kaitējošas uzvedības. Skolēni paaugstina spējas integrēt domāšanu, jušanu un uzvedību, lai sasniegtu svarīgus dzīves mērķus un uzdevumus. Sociāli emocionālās prasmes jeb emocionālā inteliģence nav tas pats, kas vispārējais intelekts. Cilvēki ar augstu vispārējo intelektu var būt mazāk veiksmīgi kā cilvēki ar attīstītām sociāli emocionālajām prasmēm. Tas ir prasmju kopums, kas ir saistīts ar savu un citu cilvēku emociju novērtēšanu un izteikšanu, emociju kontrolēšanu un izmantošanu sevis motivēšanai un mērķu sasniegšanai. Emocionālās inteliģences būtība slēpjas tajā, ka caur apzinātu tās veicināšanu tiek attīstītas personības iezīmes, kuras var izdalīt 5 galvenajās jomas – savu emociju pārzināšana (pašapziņa), savu emociju pārvaldīšana (impulsu kontrole), sevis motivēšana mērķu sasniegšanā (pašmotivācija), savstarpējo attiecību pārvaldīšana (sociālās prasmes) un līdzcilvēku emociju atpazīšana (empātija).
Attīstot jauniešiem sociāli emocionālās prasmes, iespējams nodrošināt klases klimata un katra bērna mācība procesa uzlabošanos. Drošības izjūta klasē, kā arī savstarpēja atbalsta un pieņemšanas gaisotne, tie ir priekšnoteikumi, lai varētu noritēt veiksmīga mācīšanās. Emociju apzināšanās un pašregulācijas spējas ļoti būtiski ietekmē vienaudžu attiecību veidošanās kvalitāti, kā arī labsajūtu un panākumu nodrošināšanu. Svarīga loma sociāli emocionālās audzināšanas procesā ir pedagogam. Skolēniem ir svarīgi, ka viņu uzklausa, ka viņš var sniegt dažādus ieteikumus un tos ņem vērā. Kā arī skolēnam ir svarīgi saprast, ka skolotājs arī ir cilvēks un ar viņu var aprunāties par dažādām tēmām, tāpēc skolotājam ir jāstāsta vairāk par sevi, par ikdienišķām lietām, kas palīdz skolēniem justies brīvāk un atvērtāk. Neatņemama sastāvdaļa efektīvai sociāli emocionālo prasmju apguvē ir skolotāja kompetence. Skolotājam ir jāizglītojas, jāapmeklē kursi, lai viņš būtu zinošāks un apgūtu dažādas radošas, skolēniem interesējošas metodes.
…
Ar vien vairāk psihologu un pedagogu atzīst, ka lai cilvēks būtu veiksmīgs, viņam nepietiek tikai ar vispārējo intelektu jeb IQ, ir nepieciešamas arī uz personības pilnveidi un attīstību balstītas kompetences jeb sociāli emocionālās prasmes. (Golemen, 2011) Sociāli emocionālās audzināšanas ideju popularizēja Daniels Goulmens (Daniel Goleman), izvirzot to kā sinonīmu teminam ‘’emocionālais intelekts’’. Sociālās prasmes jeb emocionālais intelekts ietver spēju atpazīt un kontrolēt savas emocijas un adekvāti reaģēt uz citu emocijām. Tas ir pamats, lai sadarbotos ar citiem, risinātu problēmas, cienītu un rūpētos par citiem, efektīvi mācītos un dotu ieguldījumu savās ģimenēs, vietējā kopienā un sabiedrībā kopumā. Spēja atbilstoši uzvesties, pārvaldīt savas emocijas un tikt galā ar grūtībām ne tikai sniedz gandarījumu, bet arī stiprina piederības izjūtu un vairo motivāciju. Viena no būtiskākajām problēmām skolas vidē, ir zināšanu un izpratnes trūkums par pozitīvas savstarpējās komunikācijas veidošanu un konfliktu risināšanu, kam pamatā galvenokārt ir izpratne par cilvēka emocijām un uztveres īpatnībām. Daudziem skolēniem ir internalizētas problēmas, piemēram, depresivitāte un trauksme. Komunikācijā skolā riska faktori ir nesavaldība saskarsmē un grūtības ievērot distanci sociālās situācijās. Tas apgrūtina sadarbību ar vienaudžiem un pieaugušajiem un var novest šādus skolēnus izolācijā (B. Martinsone, Niedre 2013). Skola ir vide, kurā satiekas bērni un jaunieši ar dažādu un ļoti atšķirīgu pieredzi un priekšstatiem. Tā rezultātā skolēniem un nereti arī pedagogiem rodas sarežģītas emocijas, un tas padara kopējo klases klimatu emocionāli saspringtu .
- Bruņinieku audzināšana viduslaikos
- Racionāli emocionālā uzvedības terapija
- Sociāli emocionālā audzināšana
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Vardarbības emocionālās izpausmes veidi
Research Papers for secondary school8
-
Emocionālā vardarbība jauniešu vidū Vārkavas vidusskolā
Research Papers for secondary school13
-
Ģimenes un skolas sadarbība pusaudžu audzināšanā
Research Papers for secondary school18
-
Emocijas
Research Papers for secondary school25
-
Vardarbīgo personu psiholoģiskais raksturojums
Research Papers for secondary school5