No ieslodzījuma atbrīvotās personas ir sociālā rika grupa, jo pārsvarā šīs personas ir ar zemu izglītības līmeni, bieži vien slimo ar hroniskām slimībās, dažādām atkarībām, kā arī lielai daļai šo personu ir izkropļoti priekšstati par sabiedrībā pieņemtajām normām un vērtībām.
Kā liecina statistika, tad 2010. gadā no Latvijas cietumiem tika atbrīvotas 2315 ar brīvības atņemšanu notiesātas personas, bet šā gada 1. janvārī Latvijas ieslodzījuma vietās kopumā atradās 6780 personas. (Gada laikā no....Sk. int. 18.03.2011)
Personas, kuras tiek atbrīvotas no ieslodzījuma saskaras ar daudzām un dažādām sociālām un personīgām problēmā. Kā visbiežākās var minēt:
pastāvīgas dzīvesvietas trūkumu;
sociālo prasmju nepietiekamību un nespēju adaptēties, pielāgoties pārmaiņām un iekļauties sociālajā vidē;
sabiedrības un tuvinieku negatīvo attieksmi;
izglītības trūkumu;
nespēju iekļauties darba tirgū;
pilnvērtīgas, visu aptverošas informācijas nepieejamība. (Valsts Probācijas dienests. Sk. int. 18.03.2011:5,6)
Lai šīs personas iegūtu vai atgūtu savu līdzvērtīgu stāvokli sabiedrībā un vairs nenonāktu ieslodzījuma ir nepieciešams sniegt sociālās rehabilitācijas iespējas un dažāda cita veida atbalstu. Diemžēl pašreiz, tas notiek ļoti pasīvi un šīs palīdzības iespējas Latvijā ir visai ierobežotas, kas daļēji ir skaidrojamas ar nepieciešamo finanšu resursu trūkumu valstī.…