Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:874872
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.04.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Sabiedrības sociālā stratifikācija    3
2.  Īsi definējiet sekojošus jēdzienus: deviance, demogrāfija, demokrātija, denominācija, diskriminācija, difrenciālija, diprivācija    6
3.  Sociālās grupas: a) nosacītās; b) reālās; c) lielās; d) mazās; e) pirmējās; g) otrējās; h) laboratorās; k) dabiskās; l) darba. Īsi raksturojiet izmantojot piemērus    12
4.  Aizpildiet tabulu. Paskaidrojiet    13
5.  „Sabiedrība ir ļoti nepieciešams un lietderīgs fenomens ne tikai lai aizsargātos no ienaidniekiem, bet arī lai ietaupītu dažādas lietas” (B.Spinoza). Kādas galvenās cilvēka vajadzības apmierina sabiedrība? Kādi „sabiedrības” jēdziena definējumi liekas jums ievērojamākie? Kāpēc?    14
6.  Aizpildiet tabulu. Paskaidrojiet. Socioloģiskās informācijas vākšanas metodes    16
Extract

Cilvēces vēsturē praktiski nekad nav eksistējusi sociālās vienlīdzības sabiedrība. Indivīdu un sociālo grupu stāvoklis vienmēr ir bijis diferencēts vairāk vai mazāk būtiskos sabiedrisko attiecību raksturojumos realitātes vertikālās sakārtotības aspektā. Viena no raksturīgākajām sociālās nevienlīdzības izpausmēm ir sociālā stratifikācija, kura atspoguļo varas un materiālo resursu sadales rezultātā īstenojušos sabiedrības noslāņošanos. Sociālā stratifikācija ir sabiedrības hierarhija pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku sociālo nevienlīdzību: pēc ienākumiem, bagātības, varas, prestīža, vecuma, tautības, dzimuma utt. Sabiedrības diferencēšanos jeb noslāņošanos – procesu, kas var aptvert vairākas paaudzes, - sauc par socialo stratificēšanos. Tās rezultātā sabiedrībā izveidojas dažādi sociālie slāņi jeb strati. Tie ir sakartoti hierarhijās: augstāk esošo slāņu rokās ir vairāk bagātības un varas, tiem ir lielālas iespējas lemt par zemāk esošajiem slāņiem. Vienam stratam piederīgos raksturo kopīgas intereses un līdzīgi dzīves standarti. Indivīds identificē sevi ar noteiktu stratu. Tiesa, dažkārt šī subjektīvā pašapzināšanās var arī novirzīties no cilvēka objektīvā stāvokļa sabiedrībā, individuālajā vērtējuma to paaugstinot vai pazeminot.
Finansiālās iespējas, sadzīves tradīcijas, sociālās realitātes uztveres orientācijas veido pamatu stratam raksturīgas subkultūras tapšanai. Atsevišķiem sabiedrības slāņiem ir savas vērtības un normas. To stabilitāti sekmē ne tikai daudzās kopējās problēmas un to risināšanas iespējas, bet arī ikdienas saskarsme, kura visbiežāk norit viena strata ietvaros. Sociālais slānis rada savu realitātes skatījuma intelektuālo horizontu, kurš ietekmē indivīda pašapzināšanas procesu un dzīves pretenziju saturu.
Vēsturiski pirmo sociālās stratifikācijas socioloģisko priekšstatu ir radījis Kārlis Markss (Marx, 1818 – 1883), daļēji kopīgi ar frīdrihu engelsu (Engels, 1820 – 1895). Šo domātāju interpretācijā sabiedrības stratifikāciju nosaka īpašums uz ražošanas līdzekļiem. Slāni, kuru valdījumā tie ir, ekspluotē pārējo cilvēku kopumu. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register