Solārijs un lampas.
Solārijs – brīnišķīga stresu un depresiju profilakse, īpaši ziemas laikā, kad nepietiek siltuma un saules staru. Pēdējās paaudzes solāriji (horizontālais un vertikālais) ar modernāko staru filtrācijas sistēmu palīdz iegūt efektīvu iedegumu īsā laika posmā.[18]
Solārijs pēc uzbūves ir kontrolēta vide iedeguma iegūšanai. Viena solārija seansa laikā tiek nodrošināts tik daudz UV starojuma, lai veicinātu melanīna atjaunošanos.[19]
Galvenā sastāvdaļa jebkurā solārijā – lampas.
Ir divu veidu lampas:
augsta
zema spiediena.
Zema spiediena lampas ir dārgākas, jo tās ir mūsdienīgākas un drošākas. Iedegums ir daudz intensīvāks, turklāt risks saslimt ar ādas vēzi ir minimāls. Ir modeļi, kas sastāv no divām daļām: zema spiediena lampa sejai, bet pārējam ķermenim – augsta spiediena lampas. Ar tādām lampām vislētākais solārijs kļūst par profesionālo. Solārija lampas nepārdeg, kā tas notiek ar diegkvēles lampām, tās lēnām izdziest. Vidēji tās ir derīgas 500-800 stundu un maksā 15-20 dolāru gabalā. Lai pārbaudītu lampu derīgumu, var nopirkt speciālu ierīci par apmēram 40 dolāriem vai arī rīkoties pavisam vienkārši – ja no lampām vairs nav nekāda iedeguma – tātad tās ir jāmaina![22]
Solāriju lampas izstaro galvenokārt UVA starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgo izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB izstarojuma. Izmantojot mākslīgās sauļošanās iekārtas, solāriji piedāvā īsā laikā iegūt veselībai nekaitīgu iedegumu, alternatīvu dabīgajam saules gaismas iedegumam.[16]
1.2.Pirmās sauļošanās ierīces.
Fridrihs Volfs, zinātnieks, veicot eksperimentus, pamanīja ultravioleta izstarojuma blakus efektu – sportistiem mainījās ādas krāsa, viņa ieguva iedegumu. 1975.gadā Fridrihs un viņa brālis Jorgs Volfs nodibināja kompāniju, kura izplatīja lampas solārijiem ar nosaukuma – Cosmedico. Cosmedico bija pirmā kompānija pasaulē solāriju ražošanā.
Solārija popularitāte auga ļoti strauji, tā kā zinātnieki, eksperimentu rezultātā, izpētīja, ka ultravioletie stari labi iespaido ne tikai ādu, bet arī visu organismu, nostiprinot imunitāti. Sākumā solāriju aktīvi lietoja sportisti, kuriem bija vajadzīgs līdzens iedegums sacensībām, vēlāk mākslīgo sauli sāka lietot arī citi, novērtējot iedegušās ādas skaistumu.
Masveida solāriju izlaišana sākas astoņdesmito gadu sākumā, visvairāk tajā laikā izplatīja Amerikā. Mūsdienu solāriji ir ļoti atšķirīgi, biežāk tos iedala 4 tipus. Horizontālais solārijs (skaitās tradicionālais), vertikālais solārijs (apveltīts ar lielu jaudu un nodrošina vienmērīgāku iedegumu). Kā arī krēsls-solārijs (paredzēts tādām ķermeņa daļām kā seja, rokas un dekoltē) un turbosolāriji (aprīkoti ar ventilācijas sistēmu un lampām ar vēl lielāku jaudu, tā kā darba laikā temperatūra solārijā var celties līdz 40 grādiem).[21]…