Mūsdienu tiesu praksē ir aizvien aktuāls jautājums par personu atbildības apmēru solidāras saistības nodibināšanas gadījumā. Autors uzskata, ka temats "solidāras saistības" nav pietiekami izpētīts. Autora izpratnē Civillikumā nav iekļauti visi gadījumi, kad varētu iestāties solidāra saistība starp iesaistītajām pusēm. Respektīvi, Civillikums nepilnīgi regulē solidāras saistības tiesisko seku iestāšanās gadījumus. Tieši tāpēc pastāv viedokļu diferencēšanās, nosakot, vai solidāra saistība starp dalībniekiem ir iestājusies, vai tomēr nav. Lai iegūtu izpratni par atbildības piemērošanas specifiku, ir jāizprot solidāras saistības jēdziena būtība.
Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un juridisko literatūru, solidāro saistību tiesiskās sekas, kādas var rasties solidāras saistības nodibināšanas gadījumā. Lai sasniegrtu izvirzīto mērķi, autors ir veicis solidāras saistības jēdziena padziļinātu izpēti, apskatot solidāras saistības nodibināšanas pamatus un solidāras saistības tiesiskās sekas, kā arī solidāro saistību tiesiskās sekas galvojuma saistībās. Studiju darba tēmas pilnīgākai izpratnei autors ir analizējis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2006.gada 23.augusta lietas Nr.C32211304 SKC-452/2006 spriedumu, izvērtējot personu atbildības apmēru un noskaidrojot, vai ir iestājusies solidāra atbildība starp iesaistītajām pusēm. Autors studiju darba ietvaros noskaidro, vai solidāras saistības gadījumā ir iespējams solidāri sasitītajām pusēm vienpusēji atkāpties no saistības priekšmeta izpildes.
Studiju darba izstrādē autors izmanto zinātniski pētniecisko metodi - salīdzinošo metodi. Autors salīdzina normatīvo aktu piemērošanu solidāras saistības nodibināšanas gadījumā, kas rodas uz likuma, testamenta vai līguma pamata. Pētījums veikts, izmantojot Latvijas Republikas Civillikumu un tā komentārus, kā arī juridisko literatūru.
