Tomēr šai metodei pastāv potenciāli trūkumi, kurus var nojaust, zinot, kādi mērījumi ir nepieciešami, lai aprēķinātu katra somatotipa komponenta (pazīmes) izteiktību. Sīkāk šie mērāmie un aprēķināmie parametri ir aprakstīti darba otrajā daļā – materiālu un metožu nodaļā, bet pašreiz uzskaitot tie ir:
1) auguma garums, ķermeņa masa;
2) četru ādas – tauku kroku mērījumi – tricepsa, subskapulārā, suprailikālā, apakšstilba;
3) divi kaulu biepikondilārie platumi – augšdelma un augšstilba;
4) divi ekstremitāšu apkārtmēri – augšdelma un apakšstilba.
Tātad kopā tie ir 10 relatīvi vienkārši mērījumi, bet, lai tie tiktu veikti precīzi, izmeklējuma veicējam jābūt pieredzējušam antropometrisko mērījumu veikšanā (Singh, Mehta 2009). Īpašu uzmanību mērījumu precīzā izpildē ir jāvelta ādas – tauku kroku kaliperēšanas metodē. Liels skaits zinātnisku publikāciju ir veltīts, lai pārbaudītu dažādus faktorus, kas ietekmē kaliperēšanas metodes precizitāti. Veikti pētījumi, pārbaudot, cik liela nozīme ir pareizai ādas – tauku krokas satveršanas vietai, kā arī izejas attālumam starp īkšķi un rādītājpirkstu, ar kuriem tiek satverta kroka (Marfell, Hume 2010). Pētījumos ir noskaidrots, cik liela nozīme ir rādījuma nolasīšanas brīdim, pēc kalipera kājiņu atbrīvošanas (Ng 2006). Tādējādi faktori, kas ietekmē Kārtera-Hītas antropometriskās metodes validitāti, ir saistīti ar mērījumu neakurātu izpildi (Singh, Mehta 2009).
…
