Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:836602
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Spānijas valsts ekanomiskais stāvoklis    2
  Kāpumiem seko kritumi    2
  Integrācijas vārdā Spānija piekāpjas EK    3
  Bezdarbs    4
Extract

Eiropas savienibas valstu statuss - Spānija labi iederas Eiropas savienības valstu kategorijai. Kopš 1970.gada Spānija atrodas Ilgstošā pārejā no autoritārisma uz demokrātiju, no valstiski regulētas uz liberāli ekonomisku valsti, no perifēriskas , nabadzīgas Eiropas kopienas kandidējoša valsts uz pilnvērtīgu un stabilu Eiropas savienības dalībvalsti. Lielākais izaicinājums Spānijas valdībai un makroekonomikai bija dalība Eiropas Monetārajā savienībā, kas veiksmīgi tika atrisināta.

Spānija daudz iespaidojās vēsturisko kolīziju dēļ, kas tiešā un netiešā veidā vienmēr ietekmēja valsts ekonomiku un tās tālāko augšupeju.
Ir trīs iemesli, kas Spāniju šobrīd spilgti izceļ uz citu Eiropas valstu fona:

1) Spānijas reģionu diversifikācijas pieredze. Spānija par solidāru valsti kļuva piecpadsmitajā gadsimtā, kad tika padzīti pēdējie mauru valdnieki, kas Spānijā valdīja ap 700 gadu. Spānijas karaliste atradās ļoti tālu no apvienotas valsts ideāla, jo daudzos reģionos bija sava makrovalstiska valstiskā pieredze, sava valoda, atšķirīgs ekonomiskās attīstības līmenis. Šāda situācija valstij sastopama arī mūsdienās. Spānijai ir septiņpadsmit reģionu, no kuriem ir bagātā un modernā Katalonija, industriālā Basku zeme, agrārā Andalūzija, nabadzīgā Estremadura un eksotiskās Kanāriju salas.
2) Spānijas kultūrvēsturiskās saites ar Latīņamerikas valstīm. Spānija piecpadsmitajā gadsimtā, Kolumba un viņa pēcteču iekarojumu iespaidā, kas risinājās tagadējā Dienvidamerikas kontinentā, pāris gadu desmitos no kolonizētas valsts pārtapa par koloniālu lielvalsti. Taču pēc vairākiem gadiem Spānija zaudēja kolonijas, jo trūka tā mūsdienās sauktā laba menedžmenta, lai šīs bagātības lietderīgi izmantotu un noturētu statusu. Līdz ar to rūpnieciskā attīstība bija stipri novēlota un valstī sākās vispārēja krīzē.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1114793
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register