NOBEIGUMS
Izstrādājot studiju darbu autors tika izpētījis un analizējis literatūru par speciālajām izmeklēšanas darbībām, padziļinātāk izpētījis speciālās izmeklēšanas darbības un to saturu. Autoram šis darbs ir aktuāls, jo praksē bieži saskaras ar speciālajām izmeklēšanas darbībām un to pielietošanu, tāpēc problemātika un praktiskā salīdzināšana likās noderīga un interesanta. Autoram arī interesanti bija salīdzināt citu valstu pieredzi kriminālprocesā un to attīstību, kā arī ODL ar KPL. Tāpēc iegūstot papildus zināšanas un izmantojot autora personīgu pieredzi speciālo izmeklēšanas darbību jomā, autoram radās šādi secinājumi un priekšlikumi:
1. Speciālo izmeklēšanas darbību fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem ir būtiska un neatņemama pierādījumu iegūšanas sastāvdaļa. KPL 216.panta ceturtā daļa nosaka, ka ,,Speciālo izmeklēšanas darbību veicējs dara visu iespējamo, lai izmeklēšanu interesējošie fakti tiktu fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem”, bet veicot speciālo izmeklēšanas darbību- personas novērošanu un izsekošanu, izmeklēšanas iestādes bieži vien izmanto ,,GPS” (globālā pozicionēšanas sistēma), lai noskaidrotu personas atrašanās vietu, kas ir atrunāts KPL 228.pantā un šī panta pirmā daļa nosaka, ka Speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai tajā iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā,”, pēc autora domām ,,GPS” izmantošanas faktu nevajadzētu atspoguļot pārskatos kriminālprocesa ietvaros, bet tikai operatīvajos pasākumos, lai tas neapdraud turpmākās šī tehniskā līdzekļa izmantošanas priekšrocības un neatklāj operatīvo darbību taktiku.
…