Komplikācijas spieķa kaula distālās metafīzes un metaepifīzes lūzumiem visbiežāk atrod pēc ģipša pārsēja noņemšanas. Tās ir:
• Zudeka (Sudeck) atrofija – plukstas locītavas un pirkstu tūska, zemādas audi blīvi, „krokaini”, ādai purpura nokrāsa, tā ir spīdoša un auksta. Pirskti iztaisnoti, kustības ierobežotas, sāpīgas. Rentgenogrammā izteikta plankumaina osteoporoze.
• Turnera (Turner) sindroms jeb vidusnerva (n. medainus) neirīts – sāpes, tenāra apvidus un pirkstu muskuļu atrofija.
Imobilizācijas laiks un lūzuma saaugšana. Pēc repozīcijas un ģipša pārsēja uzlikšanas slimniekam jāatrodas nepārtrauktā ārsta uzraudzībā. Pirmo rentgenogrammu plaukstas locītavai izdara ne vēlāk kā piektajā dienā pēc traumas. Kopējais fiksācijas laiks ģipša pārsējā atkarībā no lūzuma rakstura ir 4-6 nedēļas. Divas nedēļas pēc prepozīcijas ģipša pārsēju nomaina, plaukstas novietojot fizioloģiskā stāvoklī. Rehabilitācijas pasākumi jānodrošina visu ārstēšanas laiku. Lūzuma saaugšanu konstatē arī rentgenoloģiski, un darba spējas atjaunojas pēc 6-8 nedēļām (Lācis A., Lācis G., 2007).
Prognoze spieķa kaula distālās metafīzes un metaepifīzes lūzumu ārstēšanai parasti ir laba. Tomēr var veidotes paliekoši neitotrofiski plaukstas traucējumi, ja ir multifragmentāri lūzumi ar savlaicīgi nediagnosticētiem un neoperētiem vidusnerva un spieķa nerva bojājumiem. Iespējami augšanas traucējumi, par ko jābrīdina vecāki (Pētersons A, 2005).
…