Jebkuru vienkāršu vai saliktu spriedumu raksturo ne tikai noteikta loģiskā uzbūve, bet arī sprieduma satura vērtējums noteiktā aspektā. Šis novērtējums izpaužas sprieduma modalitātē.
Loģikā sprieduma modalitāti (latīņu v. „modus” - veids) izsaka ar modāliem operatoriem „iespējams”, „pierādīts”, „atļauts”, „labi” un citiem. Tā, piemēram: „Iespējams, ka citplanētu civilizācijas eksistē.”
Spriedumu modalitātes shematiskais apzīmējums M (a) lasāms: spriedumu „a” raksturo modalitāte „M”. Ņemot vērā sprieduma „a” loģisko uzbūvi (atributīvs vai attiecību spriedums), iegūstam divas pamatshēmas: M (S - P) un M (aRb)
Viens izteikums var saturēt vairākus pakāpeniskus modālos vērtējumus dažādos aspektos, piemēram; „Labi (M2), ka ir pierādīts (M1.), ka pilsonis Ozols (S) nav vainīgs (P).” Shematiskā attēlojumā tas izskatās šādi: M2 [M1 (S-P)].
Nereti sprieduma modālais raksturojums nav izteikts tiešā formā, piemēram: „Vienai personai var būt arī vairākas dzīvesvietas.” (Civillikuma 7. p.) Šī panta skaidrojums ar tieši izteiktu modālo operatoru: „Atļauts (nav aizliegts), ka vienai personai ir vairākas dzīvesvietas.”…