Staļina personības psiholoģiskā analīze

Hipotēze: Visus neirotiski potenciālos vai esošos tirānus vieno bērnībā pārdzīvota emocionāla vai fiziska vardarbība, šie cilvēki, ilgstoši ir izjutuši bailes no kāda Lielā cilvēka, izjutuši izmisumu un bezspēcību. Tālākajā dzīvē viņi cenšas atriebties, un iegūstot reālu varu, viņi tiranizēs un vērps intrigas.

Staļina personības psiholoģiskā analīze

Apskatot vadoņa personību pēc Eriksona teorijas daudzas agrās bērnības epizodes nav pieejamas analīzei. Par agrīno vecumposmu stadiju iziešanas rezultātiem var spriest pēc to izpausmēm turpmākajā dzīvē. Iespējams, nežēlīgā bērnība lika pamatus bāziskai neuzticībai pret pasauli, cilvēkiem. Soso agri saprata, ka dzīvē var paļauties tikai uz sevi. Skolas vecums (6 – 12 gadi) bija pagājis skolai garām un neko nevar pavēstīt par bērna darbošanos. Katrā gadījumā, par kaut kādu praktisko, saimniecisko iemaņu gūšanu nekur netiek minēts. Bet, var ar pārliecību teikt, ka spēļu vecuma stadijā nebija noformētas tādas īpašības kā personiskā iniciativitāte, uzņēmība, tā kā nenoteiktajos lūzuma momentos iestājās aiztures, nogaidīšanas stāvoklis, ar tieksmi revanšēties. Staļins visefektīvāk varēja domāt un darboties uzdotajos rāmjos, labāk ar citu rokām. Viņš nekad pa īstam nav strādājis, neko nespēja veikt profesionāli, nebija nekādas roku prasmes.…