Ievads
Starpkultūru komunikācijas studijām pēdējā laikā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo paplašinot ceļošanas iespējas, attīstās dažādas nacionālās organizācijas, kā arī starptautisko attiecību saspīlējums liek komunicēties un sadarboties ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Dodoties ceļot vai darbā uz ārzemēm, kas mūsdienās ir aktuāli, ir jāzina tautas, uz kuru dodamies, kultūras normas, ētikas principi.
Vārds kultūra šādā gadījumā apzīmē vērtību, uzskatu, paražu, reliģiju, mākslas, izglītības un uzvedības vispārīgu sistēmu, kas ir atšķirīga ne tikai dažādām tautām, bet arī vienas tautas pārstāvjiem.
Tam nozīmīgs piemērs ir ģimenes, kuras dzīvo vienā mājā, var atšķirties viena no otras, pat ja to locekļi ir vienas tautības pārstāvji. Tas iespējams tāpēc, ka katram cilvēkam ir savi uzskati, viņš ir audzināts pēc kādiem noteiktiem principiem un divās ģimenēs tas var atšķirties. Spilgts piemērs ir arī ticība, piemēram, Latvijā ir katoļi, luterāņi, baptisti un kaut gan šie visi cilvēki dzīvo vienā valstī, viņu uzskati, morāles normas var krasi atšķirties.
Arī tiem, kuri ir kādas tautības pārstāvji, bet lielākoties dzīvojuši ārpus savas dzimtenes robežām, ir atšķirīga kultūra, kuru ietekmējuši tās kultūras pārstāvji, kur minētie cilvēki pavadījuši lielāko dzīves daļu.
Darba mērķis, noskaidrot, kas ir starpkultūru komunikācija, kas tajā ietilpst.
Darba hipotēze: lai runātu par starpkultūru komunikāciju ir nepieciešams sniegt informāciju par to, kas ir komunikācija, ko ar to saprot, kas tajā ietilpst un kas nepieciešams, lai tā būtu veiksmīga.
Darba uzdevumi:
1. apkopot informāciju par starpkultūru komunikāciju;
2. noskaidrot starpkultūru komunikācijas nozīmi.
…
