XXI gadsimta sākumā pasaulē paplašinās iedzīvotāju kustība visdažādākajos līmeņos: starpvalstu migrācija, starptautiski darba un mācību ceļojumi, dienesta braucieni, tūrisms, arī iekšēja migrācija valsts robežās un pat svārstveida migrācija, kas saistīta ar braucieniem uz darbu, mācībām un atpakaļ.
Iedzīvotāju kustība ir daudzveidīga un to ietekmē:
• Etniskais faktors, atgriešanās dzimtenē, dažkārt pievienošanās savai etniskai kopienai ārvalstīs;
• Valstiskais faktors, ierodoties metropolē Francijā, Lielbritānijas agrākajām kolonijām to pamatiedzīvotājiem;
• Braucieni uz darbu, mācībām, zinātniskos, kultūras un citos nolūkos. Ilgums var būt atkarīgs no valstī pastāvošās kārtības. Ir gadījumi, kad mērķtiecīgs brauciens pārvēršas par migrāciju;
• Dienesta komandējumi, tūrisms, piedalīšanās sporta sacensībās, kultūras pasākumos, kas parasti ir īslaicīgi.
Iedzīvotāju kustība skaitliski izvērtējama pēc diviem galvenajiem rādītājiem:
• Naudas kustības aspektā,
• Fizisko personu kustības aspektā.
Ārvalstu darba tirgū var iekļūt pa dažādiem ceļiem:
• Pašiem meklējot darbu;
• Ārvalstu firmām ar savu menedžeru palīdzību, meklējot piemērotu un vajadzīgu darbaspēku;
• Valstij izsludinot, organizējot vai limitējot ārvalstnieku iebraukšanu valstī;
• Firmām komandējot savu darbaspēku, īpaši kvalificēto un vadošo, darbam savās ārvalstu firmās vai to filiālēs;
• Veicot diplomātisko, konsulāro un pārstāvniecību darbu.
Latviju starptautiskā darbaspēka kustība skar abos virzienos, Latvijas iedzīvotājiem aizbraucot un ārvalstniekiem iebraucot uz darbu Latvijā.
Pašiem meklējot darbu, sastopamies ar visdažādākajām situācijām, sākot ar ielu muzikantiem, studentu darbu vasarā, gadījuma darbiem vasaras sezonas laukos, arī būvniecībā.
…