Par sava referāta tēmu izvēlējos – Starptautiskā krimināltiesa, jo man radās interese izpētīt, kā ir radusies SKT, kā tā darbojas, kāds ir SKT sastāvs, kā arī izpētīt, ko SKT izveidošana nozīmē Latvijai un pasaulei.
Ideja par tādas starptautiskas tiesu institūcijas izveidi, kas izskatītu ar genocīdu saistītus noziegumus, radās jau vairāk nekā pirms pusgadsimta. 1948.gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar šādu aicinājumu, taču tālāk par to arī netika, jo uz piecdesmit gadiem starptautiskās attiecības noteica divu lielvalstu «vadītais» aukstais karš, kura uzturētāji nebija ieinteresēti pārnacionālās spēcīgās tiesu institūcijās.
ANO Starptautiskā juridiskā komisija pie domas par šādu tiesu atgriezās tikai pēc aukstā kara beigām. Uz to pamudināja arī asiņainie konflikti un genocīds bijušajā Dienvidslāvijā un Āfrikā. 90.gadu sākumā gan tika izveidoti īpaši tribunāli noziegumu izmeklēšanai bijušajā Dienvidslāvijā un Ruandā. Tomēr šo tribunālu darbības lauks un iespējas ir ierobežotas, un to izveidošana ir prasījusi daudz diplomātiskā darba, kas kritiķiem liek norādīt uz to politisko raksturu. Tādēļ arvien biežāk tika runāts par nepieciešamību izveidot pastāvīgu starptautisko organizāciju, kurai nevajadzēs piesaistīt papildu uzmanību un lūgt lielvalstu labvēlību katra soļa veikšanai. Pēc četriem gadiem, 1998.gadā, tika pabeigts darbs pie SKT statūtu projekta. Statūti tika pieņemti tā paša gada jūnijā Romā notikušā speciālā konferencē.
Divu gadu laikā statūtus parakstīja vairāk nekā 100 valstu. Pēc sešdesmitās ratifikācijas — 2002.gada 1.jūlijā statūti stājās spēkā, un sākās tiesas dibināšanas darbs. Latvija SKT dibināšanas statūtus parakstīja 1999.gada aprīlī un ratificēja 2002.gada jūnijā. SKT dalībvalstis ir visas Eiropas Savienības valstis un kandidātvalstis.…
