Kaut arī pēdējā pusgadsimta laikā starptautiskā sabiedrība ir radījusi starptautiskas un reģionālas cilvēka tiesību aizsardzības sistēmas, miljoni cilvēku vēl arvien kļūst par upuriem genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos.
Tikai neliela daļa personu, kas ir vainīgas šo noziegumu izdarīšanā, ir tikušas sauktas pie atbildības nacionālajās tiesās. Vairums noziedznieku veica šos noziegumus pārliecībā, ka viņi netiks saukti pie atbildības.
Gribētos domāt, ka Otrā pasaules kara šausmas: koncentrācijas nometnes, nežēlība, iznīcināšana, holokausts, vairs neatkārtosies. Tomēr tas vēl notiek Kambodžā, Bosnijā un Hercegovinā, Ruandā.
Bijušais ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Hosē Ajala Lasso ir teicis, ka personai ir liekāka iespēja tikt notiesātai par viena cilvēka slepkavību nekā par 100.000 cilvēku noslepkavošanu.
Šobrīd, izmantojot pieredzi kara noziegumu iztiesāšanā, ko veica Nirnbergas un Tokijas starptautiskie kara tribunāli un Starptautiskais tribunāls bijušās Dienvidslāvijas un Ruandas lietā, tiek veidota pastāvīga Starptautiskā krimināltiesa (SKT).
1998. gada jūlijā ANO Pilnvaroto diplomātiskās konferences laikā tika pieņemti SKT statūti. Uz kursa darba rakstīšanas brīdi Statūti jau ir stājušies spēkā, tos ir ratificējusi arī Latvija, jau ir ievēlēti prokurors un tiesneši, kuri ir nodevuši zvērestu. Bet pilnībā SKT sāks funkcionēt tikai pēc dažiem mēnešiem.…