Starptautiskā Ruandas kara noziegumu tribunāla kompetence un tā tiesiskais regulējums

NOBEIGUMS
Autors referātā ir izpildījis visus trīs darba ievadā izvirzītos uzdevumus, un tādējādi ir sasniegti abi referātā izvirzītie mērķi. Ņemot vērā minēto, autors izdara šādus secinājumus.
1. ANO bija zināms 1994.gadā notiekošais Ruandā, taču tā izvēlējās „pamest Ruandas un tās kaimiņvalstu iedzīvotājus kopā ar 200 saviem kareivjiem drošā nāvē” , un tikai pēc tam, kad masu slepkavības norima, atgriezās, lai lemtu tiesu un pārmestu citiem, ka vajadzēja rīkoties savādāk.
2. Starptautisko Ruandas tribunālu izveidoja ANO Drošības padome 1994.gada novembrī ar mērķi saukt pie kriminālatbildības personas, kas vainīgas genocīdā un citos nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Ruandā un tās kaimiņvalstīs laika posmā no 1994.gada 1.janvāra līdz 1994.gada 31.decembrim. Ruandas tribunāla dibināšana ir uzskatāma par, iespējams, prettiesisku, jo pilnvaras dibināt šādu tribunālu ir ANO Ģenerālai asamblejai, nevis ANO Drošības padomei. Neraugoties uz to, Ruandas tribunāla spriedumi ir itkā likumīgā spēkā un cilvēki izcieš reālus cietumsodus, tādēļ autors nevērtē Ruandas tribunāla pastāvēšanas tiesiskumu, bet vērtē tā kompetences realizēšanu kā tiesisku un starptautiski atzītu.
3. Ruandas tribunāla jurisdikcijā ir genocīds, noziegumi pret cilvēci, kā arī citi pārkāpumi, kuri noteikti 1949.gada Ženēvas konvenciju un to II Papildprotokola kopējā 3.pantā. Ruandas tribunāla kompetence attiecās uz fizisko personu sodīšanu.
4. Ruandas tribunāls, lemjot par Apsūdzētā likteni, Apsūdzētā amatu un augsto stāvokli sabiedrībā uzskata tieši kā vainu pastiprinošu apstākli, tādējādi nosodot arī to, ka viņš nesacēlās pret radušos situāciju un citiem cilvēkiem, kas to veidoja, lai gan pati starptautiskā spēka organizācija ANO un tās amatpersonas neiejaucās, kamēr visi notikumi Ruandā bija atrisinājušies paši par sevi.
…