NOBEIGUMS
Nepilnos vienpadsmit gados, kas pagājuši kopš vēsturiskā 2004.gada pavasara, Latvija nostiprinājusi un pilnveidojusi sadarbību ar Eiropas savienību un ir iestājusies eiro zonā. Latvija ir devusi savu artavu, lai vienoti un efektīvi darbotos Ziemeļatlantijas līguma organizācija, izvērsusi ciešu transatlantisko dialogu, īpašu uzmanību veltījot stratēģiskās partnerības padziļināšanai ar ASV. Latvija aktīvi sadarbojās ar Baltijas jūras reģiona valstīm, veicinot reģiona attīstību un konkurētspēju. Latvijas interesēs ir uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, taču kopumā abu valstu attiecības joprojām raksturo visai pretrunīgas tendences.
Neapšaubāmi, ka pēdējos gados, pateicoties lielā mērā ārlietu resora un citu institūciju sekmīgai darbībai, ir vērojama Latvijas starptautiskās lomas palielināšanās. Latvija piedalās starptautiskajās miera misijās, līdzdarbojās reformu īstenošanā Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīs. Patlaban norisinās darbs pie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritāšu definēšanas.
Tāpat Latvija varētu uzņemties līderes lomu visā Eiropā, veicinot komunistisko un nacistisko režīmu izpēti, upuru piemiņu un noziegumu izmeklēšanu. Tajā skaitā ierosinot, izveidot vienotu Eiropas institūciju genocīda un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanai, kas koncentrētu kopējos izmeklēšanas resursus. Minēto jautājumu virzīšanai sabiedrotā būtu Eiropas totalitārisma pētījumu institūciju apvienība – Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma.
Pārrunājot jautājumus par ekonomisko sadarbību starp ASV un Latviju, prezidents Andris Bērziņš atzina, ka šajā jomā vēl ir ļoti liels iespēju potenciāls, kas nav izmantots un kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai no 19.vietas tirdzniecības apgrozījuma jomā nonāktu vismaz pirmajā desmitniekā. Valsts prezidents uzsvēra potenciāli attīstāmos tirdzniecības kanālus, ko Latvija var piedāvāt saviem rietumu partneriem. Labs piemērs ir Ziemeļu tirdzniecības tīkls, kur Latvija ieņem vadošo lomu preču transportēšanā no un uz Afganistānu.
Kopīgajā ASV, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu paziņojumā teikts - gatavojoties nākotnes izaicinājumiem, ir apziņa, ka ASV sadarbībai ar Baltijas valstīm, Baltijas valstu savstarpējai sadarbībai ar citiem reģionālajiem partneriem, piemēram, Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbības centieniem transatlantiskajos un starptautiskajos forumos būs izšķirīga nozīme kopīgo panākumu nodrošināšanā.
…
