Pēc zviedru starptautisko tiesību speciālista Hildinga Ēka viedokļa starptautiskās tiesības ir normu kopums, kas reglamentē starptautiskās sabiedrības savstarpējās attiecības.
Georgs Švarcenbergers uzskata, ka starptautiskās tiesības ir „pasaules tiesības”, kuras darbojas starp subjektiem, kuri ir „starptautiskās personas”. Turpretim viss, kas nav šādas starptautiskās personas, varot būt vienīgi starptautisko tiesību objekti.
Starptautisko tiesību objekti ir visi materiāla un nemateriāla rakstura jautājumi, darbība vai atturēšanās no rīcības, par ko valstis stājas savstarpējās tiesiskās attiecībās. Pēc sava reglamentēšanas objekta starptautiskās tiesības iedalās:
starptautiskajās publiskajās,
starptautiskajās privāttiesībās.
Starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un izstrādāts valstu sadarbības rezultātā. Tās reglamentē visas galvenās valstu starptautiskās darbības nozares: teritorijas, iedzīvotāju, valstu statusa, jūras, starptautisko organizāciju, strīdi mierīgas noregulēšanas, atbruņošanās, cilvēka tiesību, visuma izpēti un izmantošanu un daudzus citus jautājumus. Galvenie principi un normas ir starptautiskā miera un drošības garantija, līdzāspastāvēšana, sadarbība starp valstīm ar dažādām politiskām sistēmām, kā arī cilvēka tiesības. Šo normu saturs izriet no ANO Statūtiem. Starptautisko tiesību normas rada valstis sadarbības, savstarpējo kompromisu un piekāpšanās rezultātā.…